Bijušais Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītājs asociētais profesors Rolands Kronlaks bija vērsies civiltiesā, apstrīdot darba devēja rīkojumu par atstādināšanu no darba un lūdzot piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no 19. marta līdz 4. jūlijam – 7739,85 eiro. 

Tiesvedības gaitā vēl papildināja ar prasību, lai darba uzteikumu atzīst par spēkā neesošu. Pats Kronlaks tiesas sēdēs nepiedalījās, viņu – tāpat kā augstskolu – pārstāvēja advokāts. Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sanita Strakše profesora prasību noraidīja. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Kādi abu pušu galvenie argumenti tad izskanēja divu tiesas sēžu garumā? Sensitīva informācija tiesas gaitā publiski netika pausta – strīds bija par darba attiecībām.

Divreiz sodīt nedrīkstējis

Pirmais tiesā uzstājās Kronlaka advokāts Andris Lazdiņš, kurš uzvēra, ka viņa klients atzīstot: viņa rīcība kopumā, nenošķirot profesionālās un personiskās dabas jautājumus, pārkāpusi ētikas normas, nožēlo to un apņēmies vairs tā nedarīt, atkāpās no augstskolas senatora amata, saņēmis sodu. Šī lieta esot par to, ka par konkrētiem pārkāpumiem Kronlaks jau ticis sodīts ar disciplinārrājienu, tātad tikusi piemērota disciplināratbildība, līdz ar to 

visas pārējās vēlākās darbības pret Kronlaku no augstskolas puses esot dubultās sodīšanas aizlieguma pārkāpums, tāpat daudziem notikumiem beidzies termiņš. 

Kronlaks uzskata, ka augstskolas uzteikums ir prettiesisks.

Rīkojumā par disciplinārrājienu norādīts, par ko Kronlaks sodīts. Par to, ka pārkāpts darba līgums, darba kārtības noteikumi, ētikas noteikumi. Tie izpaudušies, sarunājoties un sarakstoties ar savām esošajām un bijušajām studentēm par privātiem, seksuāliem jautājumiem, par laika pavadīšanu kopā ar studentēm. Tas pats teikts uzteikumā, kas līdz ar to Kronlaka ieskatā ir nepamatots, jo sodīts par to pašu.