Patchy light drizzle 13.2 °C
P. 14.09
Sanda, Sanija, Sanita, Santa
SEKO MUMS
Reklāma
Ilze Atardo: "Vēl svarīgāk ir izmantot mākslīgā intelekta attīstību, lai mūsu valodu būtu iespējams apgūt arī modernās lietotnēs un citos interaktīvos veidos."
Ilze Atardo: "Vēl svarīgāk ir izmantot mākslīgā intelekta attīstību, lai mūsu valodu būtu iespējams apgūt arī modernās lietotnēs un citos interaktīvos veidos."
Foto: Ieva Brinkmane / Latvijas Mediji

Saruna ar Ilzi Atardo, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) izglītības referenti, par latviešu valodas mācīšanos diasporā.

Reklāma

Vai diasporas skolās mācīties gribētāju skaits pieaug?

I. Atardo: Varētu teikt, ka tas ir mainīgi stabils. Ar nelielu tendenci pieaugt, jo vietās, kur jau ir nodibinātas latviešu skolas, izmantojot sociālos medijus, tiek popularizēta šī iespēja un arī jaunpienācēji un pat jaundzimušu bērnu vecāki meklē iespējas latviskai kopā būšanai.

Kādas ir lielākās grūtības diasporas latviešu valodas skolām?

Tās ir tādas pašas kā citās jomās – cenu pieaugums, augstas telpu īres maksas, pieaugoši transporta izdevumi, ja skolas atrodas tālu no dzīvesvietas. Emocionāli tas ir skolotāju trūkums vai mainība, vecāku motivācijas trūkums, jo pat pāris stundu nedēļā latviešu valodā nenodrošina tās apguvi pietiekamā līmenī, ja mājās, ģimenē to ikdienā nelieto. Protams, arī skolēnu noturēšana pusaudžu vecumā, jo mītnes zemes skola, pulciņi un ģimenes intereses arī konkurē ar latviešu kopienas piedāvājumu.

Kāds atbalsts no Latvijas iestādēm būtu nepieciešams diasporas skolām un latviešu valodu mācīties gribošiem bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem?

Mēs apzināmies savas un Latvijas valsts finansiālās iespējas un arvien labāk pielāgojamies esošajai situācijai. Un esam ļoti pateicīgi par to atbalstu, kas jau ir mūsu rīcībā. Gan skolu finansējumā, gan jo īpaši metodiskajā atbalstā skolotājiem, ko nodrošina Latviešu valodas aģentūra.

Joprojām ceram, ka taps "vienota valodas pietura" – viegli atrodama informācija par latviešu valodas apguves iespējām jauniešiem un pieaugušajiem ar vājām zināšanām, potenciālajiem studentiem, ģimenes locekļiem.

Un ļoti ceram, ka pavasarī pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas ļauj piedāvāt attālināti interešu izglītības programmas ar latviešu valodas, kultūras, vēstures un ģeogrāfijas nodarbībām, drīzumā tiks īstenoti un šis piedāvājums atradīs savus klausītājus. Jo uzskatu, ka tā ir iespēja pat vistālākajā pasaules malā profesionālu skolotāju vadībā mācīties latviešu valodu un kultūru un noturēt savas saknes Latvijā.

Vai mūsdienās bērniem ir nepieciešamas citas mācīšanas metodes?

Jā, un par tām es domāju arī attālinātu nodarbību sakarā. Protams, nekas nevar atsvērt īstu dzīvu skolotāju un klasi. Es pati vadu nodarbības attālināti un zinu, ka var pat dziedāt un dejot, ja ir īsta vēlme.

Reklāma
Reklāma

Vēl svarīgāk ir izmantot mākslīgā intelekta attīstību, lai mūsu valodu būtu iespējams apgūt arī modernās lietotnēs un citos interaktīvos veidos. Zinām, ka pēc tā ir pieprasījums, un ceram, ka drīzumā taps arī reāls, pārbaudīts valodas apguves rīks.

Kā motivēt vecākus mācīt bērniem latviešu valodu diasporā?

Grūts jautājums. Motivācija, manuprāt, ir katra indivīda iekšēja vēlme, ko nosaka dažādi faktori. Pirmkārt, vecāku, ģimenes attiecības savā starpā un ar Latviju – emocionālais fons, kādu jūt pret Latviju, aizbraukšanas iemesli un plāni atgriezties Latvijā vai palikt mītnes zemē.

Otrkārt, vecāku pašu latviešu valodas lietojums, lasīšana, tostarp latviešu valodā, radio, TV un citu pieejamo līdzekļu izmantošana latviešu valodā. 

Mācīt un noturēt ģimenē, it īpaši jauktā ģimenē, latviešu valodu ir milzīgu uzņēmību un pacietību paģērošs darbs, ko paveic paši izturīgākie un, es teiktu, lielākie Latvijas patrioti. 

Atšķirības ir pat vienas ģimenes ietvaros, kur vienam bērnam valodas padodas un nav jāpiespiež mācīties, otram tās nāk ar lielām grūtībām.

Ar lielu pateicību raugos uz vecākiem, kuri ieplāno un piedāvā saviem bērniem dažādas aktivitātes, kurās latviešu valoda ir "darba" valoda – mācības latviešu skolās, dalību koros, folkloras un deju kopās, nometnēs, sporta aktivitātēs un pasākumos. Dažkārt dzirdēts, ka latviešu valodas kā "ģimenes slepenās valodas" apguve ir laba motivācija. No Francijas latvietes Anitas Kļaviņas dzirdēju, ka viņa saviem dēliem uz jautājumu, kāpēc mācīties latviešu valodu, pagājušā gadsimta 80. gados atbildējusi: "Citi glābj zvērus Āfrikā, mēs glābsim latviešu valodu, iemācoties to!" Manuprāt, brīnišķīgs mērķis arī tagad!

Ļoti ceru, ka arī Latvijā latviešu valodas prestižs nostiprināsies un katram neatkarīgi no vecuma, pilsonības un mērķiem būs viegli pieejamas iespējas apgūt latviešu valodu. Ka nevienam reemigrantam nevajadzēs vēlreiz doties prom no Latvijas tādēļ, ka bērniem skolā pietrūkst atbalsta un valodas nezināšanas dēļ nevar turpināt mācības Latvijā. Ceru, ka Latvijas sabiedrībā vairs nebūs tādu gadījumu, kad bērnus, kuri brīvlaikā atbraukuši ciemos vai mācījušies latviešu valodu īsu laiku, par kādu nepareizi pateiktu vārdu vai neveiklu teikumu izsmej pašu radinieki, tādējādi deldējot vismazāko vēlmi apgūt mūsu skaisto un seno valodu.

Runā latviski ārpus Latvijas

Precīzs cilvēku skaits, kuriem ārpus Latvijas latviešu valoda ir dzimtā, nav zināms. Mihaila Hazana 2020. gada pētījums lēsa Latvijas diasporu līdz aptuveni pusmiljonam cilvēku, taču dzimtās latviešu valodas runātāju kopskaitu tajā nenosaka. Latviešu valodas aģentūras joprojām publicētais skaitlis – 120 tūkstoši dzimtās valodas runātāju ārpus Latvijas – izriet no 2000. gada tautas skaitīšanas datiem un ir novecojis.

Tā kā ASV šobrīd lielākā daļa latviešu izcelsmes personu ir dzimuši ārpus Latvijas (t. i., pieder pie 2. paaudzes diasporas), tad kopumā pāri 70% etnisko latviešu un 90% citu ASV iedzīvotāju ar latviešu saknēm mājās runā angliski, savukārt galvenokārt latviski mājās runā 21% etnisko latviešu un tikai 1% no citiem ar latviešu saknēm.

Kanādā starp 1981. un 2001. g. (visticamāk, paaudžu nomaiņas dēļ) latviski runāt pratēju īpatsvars krasi samazinājies no 69% līdz 26%, bet skaits – no 12 līdz 6 tūkstošiem; 2011. un 2016. g. tautas skaitīšanās dokumentēja apmēram tādu pašu latviski runāt pratēju skaitu, bet to īpatsvars latviešu izcelsmes kanādiešu vidū 2016. gadā nokrita līdz 21%. 2016. gadā Kanādā dzīvoja 5,5 tūkst. cilvēku ar latviešu kā dzimto valodu.

Austrālijā 2016. g. mājās runāja galvenokārt latviski gandrīz puse (48%) no Latvijā dzimušiem latviešiem, bet tikai 19% no ārpus Latvijas dzimušiem latviešiem (t. i., 2. paaudzes diasporas). Pavisam kopā latviski runāja mājās ap 3 tūkst. cilvēku.

Krievijā 2010. g. dzīvoja ap 19 000 latviešu, no kuriem latviešu valodu prata 6650 (35%).

Latviešu valodas pozīcijas ir visstiprākās Īrijā un ziemeļvalstīs, kur mājās runā tikai latviski puse no "jaunās" diasporas pārstāvjiem ar latviešu kā dzimto valodu, bet vispār to nelieto mājās tikai 15% Īrijā un 24% ziemeļvalstīs. Stipra pozīcija latviešu valodai ir arī Lielbritānijā, kā arī vācu, flāmu un franču valodā runājošās Eiropas valstīs, kur ap 40% no "jaunās" latviešu diasporas mājās runā tikai latviski un tikai 27 līdz 33% to vispār nelieto mājās.

Pēc Hazana pētījuma var lēst, ka ap 2019. gadu ārpus Latvijas dzīvoja aptuveni 170–200 tūkstoši cilvēku, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. 

Ivars Bušmanis

MAF 2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma