Viņi zina, kā bez indēm, mākslīgiem mēsliem un citām sintētiskās ķīmijas piešpricēm izaudzēt kāpostus, kartupeļus, burkānus, bietes, kāļus un vēl daudz ko citu gan uz lauka, gan kūtī. Rudzīšu ģimene Limbažu novada Kaijciema "Klētniekos" cilvēkiem un videi draudzīgi saimnieko kopš 1993. gada, kad atguva savu senču zemi.

No rīta jau paguvuši norakt kādu strēķi kartupeļu, bet prieka maz, jo, kā saka saimnieks Kaspars, šogad nav tupeņu gads – zeme par mitru un ātri uznākusi lakstu puve. Toties labi padevušies sīpoli, burkāni un, izskatās, arī kāposti. 

Ne viens vien jautājot, kā viņiem izdodas ar bioloģiskās zemkopības paņēmieniem izaudzēt kāpostus. "Vajag plašumu, lielāku lauku un vēju, kas trenkā kukaiņus, norūda augus un arī mūs pie viena," nosmaida saimniece Rudīte. Kaspars piebilst, ka bez zudumiem jau tāpat neiztiek. Redz, šogad grauzēji vairāk metušies uz kāļiem, lapas papostījuši, bet tās ataug. Tāda ir lauksaimnieka dzīve – atšķiras diena no dienas un gads no gada, tāpēc svarīgi nodrošināt kultūraugu dažādību jeb, kā tautas atziņā teic – neturēt visas olas vienā groziņā.

Rudzīšu saime, lai gan krietni nostrādājušies, uz runāšanu nav mudināmi. Kaspars nosmej, ka mundrumam palīdzot pelde dīķī, ko paši pirms trīs gadiem izrakuši. Tas nekas, ka turpat netālu, apmēram četrsimt metru attālumā, sasniedzams Sāruma ezers. Sava peldvieta ar visu laipu ir tuvāk. Nopeldēties patīk visiem, arī abiem dēliem Reinim un Robertam, viņš gan tagad vairāk pa Rīgu studijās augstskolā, un Kaspara mammai Rutai.