Dezinformācijas dzirnavu (ne)veiksmīgā apturēšana

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma arī Eiropas Savienība ķērusies pie Kremļa dezinformācijas ierobežošanas, tomēr rezultāti ir divējādi.

Kaut gan Latvijā, visā Eiropā un pat lielāko tehnoloģiju uzņēmumu platformās Kremļa kontrolētie propagandas mediji aizliegti vismaz kopš 2022. gada marta (daži no kanāliem Latvijā pat vēl senāk), Krievijas izvērstajai propagandai atkal un atkal izdodas atrast ceļu pie skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem. Vai ar Krievijas propagandas daudzgalvaino pūķi vispār iespējams tikt galā?

Satelītu pakalpojumu nodrošinātājiem vienalga

Jau pagājušā gada novembrī laikraksts "Politico" rakstīja par problēmām cīņā ar Kremļa kontrolētajiem TV kanāliem, kuru naida pilno saturu tiešā mērā nogādāt līdz skatītājiem ārpus Eiropas palīdz pašas Eiropas tehnoloģijas. Piemēram, Francijas "Eutelsat" un Luksemburgas "SES" satelīti, kuri ir vieni no lielākajiem satelītu pakalpojumu piegādātājiem pasaulē, neskatoties ne uz kādiem Eiropas Savienības (ES) aizliegumiem, joprojām nodrošina infrastruktūru TV platformām aizliegto kanālu translēšanai. "Eutelsat" par mājām sauc divas Krievijas maksas TV platformas, kurās iespējams redzēt desmitiem Kremļa kontrolētu un atbalstītu kanālu – "Trikolor" un "NTV Plus". Tāpat "Eutelsat" nodrošina "RT Arabic" pārraidīšanu Eiropā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

"Eutelsat", kura lielākais akcionārs ir Francijas valsts, norādījis, ka tas vien pārdodot "neitrālo" infrastruktūru Krievijas TV kanāliem un pilnīgam pakalpojumu pārdošanas aizliegumam uzņēmumam trūkstot tiesiskā pamata. Tikmēr "SES" norādījis, ka vairākkārt aicinājis Āfrikā un Indijā esošās TV platformas izslēgt no kanālu pakām "RT", taču paši īsti neko darījuši lietas labā nav.

Kremļa kontrolētais medijs "RT" jau ilgstoši bijis Latvijā aizliegto kanālu sarakstā. Eiropas Savienība par šādu soli izlēma tikai pēc otrreizējā Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Kā tad strādā satelītu infrastruktūras izmantošana? Kanālu operatori maksā satelītu pakalpojumu piegādātājiem, lai tie varētu izmantot satelītu infrastruktūru. Pašām satelītu kompānijām neesot nemaz tik daudz sviru, lai tās pašas varētu no satelīta signāla "noņemt" kādus noteiktus kanālus, tomēr neviens tām neliedz vienkārši pārstāt pārdot savus pakalpojumus "Trikolot", "NTV Plus" un citiem operatoriem, kuri ES teritorijā izplata aizliegtos kanālus.

Pagājušogad novembrī gandrīz 40 eiroparlamentārieši (arī Ivars Ijabs no partijas "Attīstībai/Par") aicināja sodīt satelīta pakalpojumu sniedzējus, kuri pārdod savus pakalpojumus aizliegto kanālu translēšanai, tomēr uz deputātu vēstuli, kas tika adresēta ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam, nekāda atbilde nesekoja, kā "Mājas Viesim" apstiprināja Ivara Ijaba birojā. Arī Latvijas Neatkarīgo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir piedalījusies sarunās ar satelītu pakalpojumu sniedzējiem, bet rezultātu nav.

Ierobežojumi mazinājuši dezinformācijas izplatību

Arī Latvijā allaž bijusi problēma ar satelītiem un tiešā mērā ar "Eutelsat" vai "SES" lēmumiem. Ja nebūtu šo piegādātāju signāla, nebūtu arī pie Rīgas mikrorajonu daudzdzīvokļu māju fasādēm simtiem satelītu, kuri aprīkoti ar dažādām gudrām, bet ne tik legālām ietaisēm, un ķer šos aizliegtos Kremļa TV kanālus.

Labā ziņa gan ir tā, ka 2022. gadā Saeimā apstiprināja grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas aizliedz personīgiem mērķiem izmantot prettiesiskas iekārtas. Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Martā Valsts policijai arī izdevās Rīgā un Daugavpilī aizturēt trīs personas, kuras nodarbojās ar nelegālās televīzijas izplatīšanu, nodrošinot arī Krievijas propagandas kanālu apraidi. Daugavpilī aizturētais vīrietis nodrošinājis nelegālo televīziju 13 tūkstošiem mājsaimniecību plašā Latvijas teritorijā. Savukārt Rīgā aizturētais vīrietis ar līdzīgu rūpalu nodarbojies jau 15 gadus, koncentrējoties tieši uz klientiem Rīgas reģionā.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska atklāja, ka 2022. gadā tika ierobežotas divas tīmekļvietnes, kurās popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas prettiesiski ļauj piekļūt televīzijas programmām. 

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

Arī NEPLP var ierobežot piekļuvi tādām tīmekļa vietnēm, kurās popularizē vai pārdod iekārtas, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo televīzijas programmu sarakstā neesošām programmām. NEPLP locekle Ieva Kalderauska atklāja, ka 2022. gadā tā tika ierobežotas divas tīmekļvietnes, kurās popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas prettiesiski ļauj piekļūt televīzijas programmām. Vēl vairākas tīmekļa vietnes tiek šobrīd pārbaudītas, kā arī turpinās komunikācija ar vietnēm, kurās izvietoti sludinājumi un reklāmas par šādu nelegālu preču un pakalpojumu iegādes iespējām.

Kopumā Kalderauska uzskata, ka NEPLP un ES pieņemtie lēmumi ir būtiski mazinājuši Krievijas propagandas izplatību Latvijas informatīvajā telpā, un informatīvā vide ir kļuvusi ievērojami drošāka. "Vienota Eiropas nostāja propagandas ierobežošanā ievērojami stiprina Eiropas un Latvijas informatīvo telpu," saka NEPLP locekle.

Bet vai tiešām visi ievēro NEPLP lēmumus? Kalderauska sacīja, ka kopumā lēmumi tiek ievēroti un ierobežotās programmas netiek izplatītas ne tikai televīzijā, bet arī internetā, tomēr cīņa joprojām turpinoties. "Kopš 2021. gada, kad NEPLP tika piešķirti papildu resursi monitoringa kapacitātes stiprināšanai, esam ierobežojuši vairāk nekā 700 vietņu, kas veica nelegālu programmu retranslāciju. Un darbs šajā jomā turpinās, attīstot jaunus sadarbības un ierobežošanas aspektus."

Ieva Kalderauska skaidro, ka kopumā "nelāgais paradums skatīties televīzijas programmas, izmantojot nelegālus risinājumus satelīta vai citās iekārtās, ir vēsturiski izplatījies visā Latvijā. Tā, piemēram, ir problēma atsevišķos Rīgas mikrorajonos. Taču kopumā Latvijā, lai skatītos televīzijas programmas, satelītu izmanto salīdzinoši maz – saskaņā ar pēdējo gadu NEPLP pētījumiem, televīzijas programmas, izmantojot satelītu, redz līdz aptuveni 7% Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1% bez maksas."

Biedrības "Par legālu saturu" vadītāja Gunta Līdaka par lielāko problēmu šobrīd nosauc lietotņu veikalus, kuros iespējams atrast visdažādākās lietotnes, no kurām daļa izplata arī nelegālu saturu.

Foto: Edijs Pālens/LETA / LETA

Biedrības "Par legālu saturu" vadītāja Gunta Līdaka "Mājas Viesim" gan sacīja, ka kanālu aizliegšanu varētu salīdzināt ar t. s. sauso likumu ASV pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, kad aizliedza ražot un pārdot alkoholu. 

"Ņemot vērā tehnoloģiju pieejamību, jebkuru saturu var iegūt. Satelīti, dekoderi, nelegālās platformas internetā. Pirātisma aktualitāte ir visā Eiropā. Tas ir nepielūdzami," 

stāsta Līdaka. Kad identificē nelegālo saturu, to nobloķē, bet jau drīz vien dzimusi jauna vietne, kur tas redzams.

Par lielāko problēmu šobrīd viņa nosauc lietotņu veikalus, kuros iespējams atrast visdažādākās lietotnes, no kurām daļa izplata arī nelegālu saturu. Diemžēl lietotņu veikalus neviens nekontrolējot.

Līdaka uz problēmu gan skatās arī no mazliet citas puses, norādot, ka aizliegt jau var visu, bet neviens īsti nedomā, ko dot vietā. "Krievvalodīgais saturs Eiropā samazinājās ļoti kardināli, kad aizliedza Kremļa propagandas kanālus. Tas palielinājis krievvalodīgās auditorijas nonākšanu ēnas tirgū, jo viņi grib patērēt saturu savā valodā." Viņa neuzskata, ka aizliegums bijis bezjēdzīgs, jo trieciens propagandas kanāliem parādījis ES nostāju, ka dezinformācija, viltus ziņas un naida kurināšana netiks tolerēta. "Jautājums, ko mēs varam viņiem piedāvāt vietā, kā veicināt ticības maiņu. Aizliegšana neko nedos un būs bezgalīga, ja nedosim neko vietā, nekomunicēsim un neskaidrosim, neveidosim uzticēšanos."

Kur tēmē Kremļa TV

Krievijas propagandas kanālu izplatības problēma ir arī Vācijā, kur regulatoriem ir problēmas ar kanāla "RT" ierobežošanu ne tikai televīzijā, bet arī citos kanālos. Vācijā aizliegtās internetvietnes, veicot t. s. DNS bloķēšanu, bloķē interneta pakalpojumu sniedzēji, ņemot vērā sarakstu, ko tiem iesniedz "Bundesnetzagentur" (Federālā interneta tīkla aģentūra), taču Eiropas Digitālo mediju observatorija izpētījusi, ka aģentūras saraksts ir nepilnīgs, jo tā nespēj ar pienācīgu regularitāti izpētīt vietnes, kuras ir dibinātas no jauna, bet pārkāpj noteikumus. Turklāt lietotāji ar dažiem vienkāršiem soļiem varot apiet interneta pakalpojumu sniedzēju uzliktos ierobežojumus.

Kā "RT" Vācijas versija ("RT DE") apiet ierobežojumus? "RT DE" mājaslapā skaidri norādīts: "RT DE nebūtu "RT DE", ja mums nebūtu risinājuma." "RT" tam visam ir izdomāta vesela formula, ko tas savā mājaslapā un t. s. informatīvajā biļetenā ("newsletter" – angļu val.) plaši reklamē. Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir izmantot vietām vēl maz zināmo, bet daudzviet plaši lietoto virtuālo privāto tīklu (VPN), kas ļauj (par maksu) apiet valstu aizliegumus, ļaujot mobilajiem tālruņiem vai datoriem piekļūt saturam virtuāli, izmantojot valsti, kas nav ES dalībvalsts. Plaši zināms, ka VPN būtībā nav iespējams izkontrolēt.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska sacīja, ka NEPLP 2022. gada mediju satura lietošanas paradumu pētījums liecināja, ka vidēji 8% sabiedrības meklējuši veidus, kā turpināt skatīties, piemēram, pērn aizliegtās Krievijas programmas, t. sk., izmantojot VPN. Tomēr NEPLP neuzskata, ka tā būtu ļoti būtiska sabiedrības daļa. "Protams, kopumā mūsu interesēs ir, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa atrastos mūsu informatīvajā telpā."

Ekrānuzņēmums no RT DE mājaslapas pirmās lapas. Galvenās ziņas ar Medvedevu virsraksts: “Nav mūsu darbs barot resnos eiropiešus”: Medvedevs aicina izbeigt graudu vienošanos.

Foto: Ekrānuzņēmums

Otrs DNS bloķēšanas apiešanas risinājums ir savu ziņu publicēšana t. s. spoguļlapās – "RT DE" oriģinālo tīmekļa vietņu kopijās, kuras nav iekļautas "Bundesnetzagentur" sarakstā. Tas izskatās apmēram tā: domēna adresē joprojām ir "rtde", bet parasto paplašinājumu (".de", ".com" u. c.) vietā izmanto tādus paplašinājumus kā ".tech" vai ".life" u. c. Tāpat bieži tiek izmantoti paplašinājumi pirms domēna.

Tomēr ar DNS bloķēšanu problēma ir tā, ka var tikt nobloķēts arī likumīgs saturs, kas attiecīgi var novest pie tiesu darbiem. Kā arī… bloķēšanas apiešana neesot pārāk sarežģīta. IT eksperts Johims Zelcers no Eiropas hakeru kopienas "Chaos Computer Club" norāda, ka DNS bloķēšana nav efektīva. "Tas būtībā tikai norobežo saturu no tiem, kam tas tik un tā nav interesants. Vairākums zina, kā ar dažiem vienkāršiem soļiem apiet šīs blokādes. Tīmeklī ir daudz instrukciju un pamācību."

"Spoguļlapas", protams, nav unikālas vien Vācijai. Pagājušā gada rudens ziņojumā Lielbritānijā bāzētais Stratēģiskā dialoga institūts dokumentēja kopumā 19 "RT" domēnus – deviņus vācu valodā, septiņus spāņu, divus franču un vienu angļu valodā. Pētnieki norāda, ka "RT" izveidojis sistemātisku pieeju – visi šie domēni reģistrēti vienā un tajā pašā dienā un laikā.

Nav gan tā, ka tādas aģentūras kā "Bundesnetzagentur" vai citi regulatori vispār nepamana šādas jaunas vietnes, tomēr paiet kāds laiks, līdz tās tiek atklātas. Diemžēl "RT" vai citas Kremļa vietnes mērķi jau sasniegušas. Dienā, kad rakstīju šīs rindas, ierakstot "google" meklētājā "RT DE", "Google" pirmajā lapā skaidri redzama vietne "freeassange.rtde.me", kur vācu valodā lasāmas visas jaunākās Kremļa ziņas un klausāmi jaunākie "RT DE" podkāsti. Vienīgi "RT DE" tiešraide padarīta nepieejama lietotājiem ES (ja izmanto VPN, tad šķēršļiem nevajadzētu būt. – Aut. piez.). Visticamāk, kad lasīsiet šīs rindas, domēna nosaukums jau būs pavisam cits.

Savukārt vēl soli tālāk par citām ES valstīm spērusi Lietuva, kura martā paziņoja, ka kopā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem nākuši klajā ar risinājumu, kā nepieļaut aizliegto Krievijas TV kanālu saturu vērošanu internetā – interneta pakalpojumu sniedzējiem dota zaļā gaisma bloķēt visas IP adreses, no kurām izplata 12 Krievijas propagandas TV kanālus. IP adrešu bloķēšana ir līdzīga DNS bloķēšanai, taču grūtāk apejama, jo tiek bloķēta pieeja nevis domēnam, kurā sasniedzams propagandas saturs, bet gan pieeja tīklam ierīcēs, kuras uztur šos domēnus. Eksperti gan norāda, ka tāpat, visticamāk, tiks izdomāti mehānismi, kā apiet arī šādus ierobežojumus.

Vārdos apņēmīgi, darbos slinki

Tomēr auglīgākais propagandas kanāls joprojām ir dažādi sociālie mediji, kur dezinformācijas kontrole kaut teorētiski aktīva, realitātē ir kūtra un viegli apejama. Turklāt sociālajos medijos Kremļa propagandas pūķis ir tūkstošgalvains – var mēģināt nocirst "RT", "Rossija 1" vai "Pervij Kanal", taču ir grūti ietekmēt visus tos tūkstošus profilu, kuri aktīvi atbalsta Kremli un dalās ar dezinformāciju visos iespējamajos sociālajos medijos.

Runājot par to, kā Latvijas interneta vidē izplatās Kremļa propaganda, NEPLP locekle Ieva Kalderauska "Mājas Viesim" atbildēja, ka kopumā sociālajos medijos darbojas pašregulācijas principi. "Eiropas Komisija sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku ir izstrādājusi labās prakses kodeksu cīņai pret dezinformāciju, kuru pašlaik ir parakstījušas vairāk nekā 30 platformu. Tas paredz noteiktas prasības un darbības, kuras apņemas pildīt parakstītāji, lai cīnītos pret dezinformāciju. Platformām ir pienākums sniegt regulārus ziņojumus par kodeksa ievērošanu – ļoti lielām platformām reizi sešos mēnešos, bet pārējiem – reizi gadā."

Viņa sacīja, ka sadarbībā ar "YouTube" ir ierobežota vairāku kontu pieejamība Latvijas teritorijā, tomēr kopumā dezinformācijas izplatīšanas ierobežošanu apgrūtina apstāklis, ka ES ietvaros nav vienotas izpratnes par jēdziena "dezinformācija" saturu, tas nav definēts starptautiskajos normatīvajos aktos, kas būtu saistoši visām dalībvalstīm.

Tomēr, kaut gan ir parakstīti dažādi pakti, vienošanās un apņemšanās, sociālo mediju platformu paveiktais nav perfekts. ASV dezinformācijas pētījumu organizācijas "Newsguard" kārtējā ziņojumā šā gada februārī norādīts, ka kopš "RT" kanāla aizlieguma "YouTube" platformā tajā viegli bija atrodamas 250 "RT" veidotu video augšupielādes vairāk nekā 100 dažādos "YouTube" profilos. Tajos izplatīta maldinoša informācija par Ukrainas valdību un pastrādāto karā, nosaucot Ukrainas līderus par nacistiem, kā arī apsūdzot Ukrainas armiju kara noziegumos pret pašu iedzīvotājiem.

Kā tas izdevies? Visiem šiem video bijis noņemts "RT" logo, kas liek domāt, ka pats "RT" saviem video noņēmis savu atpazīšanas zīmi, lai video bez problēmām varētu izplatīt "YouTube". Kā norādījusi "RT" galvenā redaktore Margarita Simonjana, pietiek ar vienu dienu, lai video būtu sasniedzis mērķi un to būtu noskatījušies miljoniem cilvēku. Pēc piecām dienām, kuru laikā video ir pamanīts un dzēsts, nekas labojams vairs nav.

"YouTube" gan norādījis, ka kopš kara sākuma bloķējis vairāk nekā 9000 kanālu un vairāk nekā 85 000 video, kuros izplatīta Kremļa TV kanālu dezinformācija, bet vēl bloķēti vairāk nekā 800 kanālu un četri miljoni video, kuros bijusi dezinformācija, bet tie neesot saistīti ar sankcionētajiem TV kanāliem.

Dažādus Kremli mīlošus "YouTube" kanālus var viegli atrast, ja atslēgvārdos meklē video, kurus patiktu tālāk izplatīt visiem, kam tuva Kremļa retorika. Sīkāk papētot video autorus, to veidotajā saturā dominē prokrieviskais naratīvs un Ukrainas nomelnošana. "YouTube" ļoti aktīvs ir, piemēram, prokrieviskais amerikāņu video blogeris, pašpasludinātais "neatkarīgais žurnālists" Patriks Lankasters, kurš iepriekš bijis arī "Latvijas Avīzē" daudz aprakstītā prokrieviskā brita Greiema Filipsa draugs un video operators (pēdējie Filipsa ieraksti gan liecina, ka viņš ar Lankasteru nostājies uz kara takas, savu bijušo cīņu biedru saucot par "analfabētu" un "šarlatānu". – Aut. piez.). Lankasters bieži vainots safabricētu video sižetu veidošanā. Savukārt Filipsam, starp citu, kopš kara sākuma ir liegta iebraukšana dzimtenē, un pēc sociālo mediju aktivitātes noprotams, ka viņš šobrīd atrodas Donbasā, kur apbraukā Krievijas kontrolētās teritorijas, veidojot par tām sižetus ar prokrievisku vēstījumu.

Padoties nedrīkst

Tomēr, pat ja izdotos veiksmīgi tikt galā ar Krievijas propagandas medijiem televīzijas līmenī, joprojām paliks tūkstoši prokrievisko dezinformācijas izplatītāju sociālajos medijos. Vai ar šo jūru vispār varēs tikt galā?

Ieva Kalderauska norāda, ka tas būs milzīgs izaicinājums ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei, jo propagandas izplatīšanai Krievija katru gadu tērējusi vairāk nekā miljardu eiro. Tomēr viņa uzskata, ka Krievijas televīzijas programmu ierobežošana būtiski ietekmē informācijas izplatīšanās apjomus un tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme. "Jā, Krievija, visticamāk, izmanto visas iespējas, lai izplatītu dezinformāciju, taču viens no pirmajiem soļiem cīņai ar to ir apzināties šo problēmu un kopumā atbildīgās institūcijas, kā jau iepriekš minēju, meklē labākos risinājumus dezinformācijas apkarošanai, tostarp sociālajos medijos. Taču ne tikai. Dezinformācijas ierobežošana kopsolī ar medijpratības un informācijas pratības veicināšanu ir lietas, ko katra valsts un paši iedzīvotāji var darīt, lai nepakļautu sevi apdraudējumiem."

Der zināt

• VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas departamenta vecākais eksperts Juris Rencis skaidro televīzijas programmu uztveršanas iespējas:
• "Līdzīgi kā Latvijā, tā arī kaimiņvalstīs televīzijas programmas tiek izplatītas ar zemes raidītāju palīdzību. Tos izvieto un uzstāda ar mērķi maksimāli labi nodrošināt programmu uztveršanas apstākļus ar āra antenu visā valsts teritorijā. Raidošo staciju aptveršanas zonas iekļauj arī valstu pierobežu, kas nozīmē, ka attiecīgās televīzijas programmas var būt uztveramas arī kaimiņvalsts teritorijā (radioviļņu izplatīšanās specifikas dēļ). Krievijā un Baltkrievijā bezmaksas uztveršanai tiek izplatīti pāris desmiti dažādu TV programmu. Atkarībā no raidošās stacijas atrašanās vietas, tehniskiem parametriem un attāluma līdz robežai kaimiņvalstīs izplatītās programmas ir iespējams uztvert Latvijas pierobežā zināmā attālumā no tās. Šo attālumu noteiks arī skatītāja izmantotā uztveršanas sistēma un arī tas, vai tā ir izveidota ar nolūku skatīties tieši kaimiņvalsts programmas. Tie varētu būt pāris desmiti kilometru.
• Cita situācija ir ar televīzijas programmu uztveršanu no satelītiem. Šajā gadījumā teritoriāli šāda iespēja ir visā valstī. Ar satelīta palīdzību programmas izplata lielos reģionos, no kuriem daļa ietver arī Latviju. Skatītājam ir iespējas atrast un skatīties Krievijas programmu ar satelītu palīdzību gan bez maksas, gan arī piekļūt plašam maksas televīzijas klāstam, izmantojot nelegālus tā sauktos "card sharing" pakalpojumus. Praktiski realizējamu tehnisku risinājumu, kā valstī liegt noteikta klāsta televīzijas satura uztveršanas iespēju no satelītiem, diemžēl neredzam."

Atmaskots

Foto: #sif_maf2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild "Mājas Viesis".