Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā.
Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli "operēt" ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laikus saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?
Veselība – viena no 2024. gada valsts budžeta prioritātēm. Tā tam būtu jābūt ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jo vesels cilvēks ir ieguvums valstij – strādāt spējīgi cilvēki stiprina tautsaimniecību un, maksājot nodokļus, pilda valsts budžetu. Vesels cilvēks nozīmē arī ieguldījumu demogrāfijā, aizsardzībā un citās jomās. Vesels cilvēks – tie nav izdevumi (darba nespējas pabalsti, slimības lapas, arodkaites), bet gan valsts virzītājspēks. Tieši tāpēc ir izšķiroši svarīgi ieguldīt preventīvos darbos veselības aprūpē. Cilvēku dzīvildzi spēj pagarināt pilnvērtīga veselības aprūpe.
Rindā gadu un pat ilgāk
2024. gadā veselības aprūpes finansējums bija nedaudz vairāk kā divi miljardi eiro. Skaitlis gana liels, bet arī vajadzību daudz, jo virkne veselības nozares problēmu ir ielaistas jau gadiem.
Galvenā sāpe, protams, ir nepietiekamais finansējums. Proti, cilvēkiem ir jāsaprot, ka medicīna nav bezmaksas pakalpojums. Pateicoties mūsu samaksātajiem nodokļiem, valsts daļu izdevumu sedz. Tiek prasīts tikai pacienta līdzmaksājums. Taču nauda ir ierobežotā daudzumā, tāpēc jau ar zināmu regularitāti katru vasaru publiski izskan pirmie veselības aprūpes sniedzēju signāli – kvotas ir vai drīz tiks izsmeltas.
Kārtējais gads ir tikai pusē, bet uz daudziem izmeklējumiem valsts apmaksātās vietas ir teju izsmeltas. Veidojas rindas – pusgadu, gadu garas. Pacienti ir neizpratnē – kā tad tā?
Vai veselības iestāde cer iedzīvoties uz slimnieku rēķina? Nē! Valsts naudas ir tik, cik ir. Taču arī atraidīt pacientu mēs nevaram, nesniedzot palīdzību. Turpinām strādāt, sniedzot pakalpojumus ar cerību, ka valsts ar mums kā iestādi norēķināsies. Veidojas parāds.
Mediķi raujas uz visām pusēm
Mums kā medicīnas pakalpojumu sniedzējam ir jādzīvo – jāuztur infrastruktūra, jāmaksā algas, jo, ja mediķim nebūs pacientu, viņš pie mums nestrādās. Ir ļoti izaicinoši atrast, piesaistīt speciālistus, taču, esot šajā nemitīgajā kvotu trūkuma realitātē, arī ārsti, māsiņas nogurst. Cik motivējoši ir strādāt, nepiedodami bieži dzirdot – šodien nevaram operēt, šodien nevaram pieņemt, jo pietrūkst valsts finansējuma? Nozare, it sevišķi reģionos, zaudē ārstus, jo ir taču iespēja strādāt Zviedrijā, Vācijā un citviet. Tā ir vēl viena nemitīgā naudas trūkuma blakne. Mediķi strādā trīs četrās un vairāk darbavietās, jo daudzas medicīnas iestādes nevar nodrošināt pilnu slodzi. Tas pamatīgi grauj mediķa profesijas prestižu.
Papildus vēl tam kā negatīvs "bonuss" nāk klāt obligātā dokumentācija, formalitāšu gūzma, kas prasa milzum daudz laika, nozogot to ārsta primārajam uzdevumam – rūpēm par pacienta veselību.
Šīs problēmas atrisinājums būtu digitalizācija, bet patlaban tālāk par slikti funkcionējošu e-veselību mēs nozarē netiekam.
Spiesti pāriet uz maksas medicīnu
Nemitīga naudas bada apstākļos mēs esam spiesti celt pakalpojumu cenas un pāriet uz maksas medicīnu. Teiksim godīgi – Latvijā otrā gada pusē lielākoties dominē maksas medicīna. Mums kā iestādei palīdz izdzīvot veiksmīgā sadarbība ar apdrošinātājiem, kas sedz izmaksas par pacientam sniegto pakalpojumu. Paldies darba devējiem, kuri saprot veselības apdrošināšanas nozīmi darbinieka labbūtības nodrošināšanā. Tiem, kam apdrošināšanas nav, atliek cerēt uz valsts kvotu pietiekamību vai bērnu finansiālu atbalstu, taču tad lielākoties jārēķinās ar milzu rindām. Pieminot tās,