Ja šo izdotos ātri izsist, tad "Progresīvie" var atslābt un apmierināti gaidīt nākamās vēlēšanas.

Katrs, kas saskāries ar projektiem, zina, ar ko tie atšķiras no cita veida darba. Tā galvenais raksturojums ir īslaicīgums. Projekta dalībniekiem nav jācenšas veidot padziļinātas attiecības, kā tas varbūt notiek cita veida kolektīvos, var mierīgi pievērt acis cits uz cita grēkiem un acīmredzamo nesaderību, jo skaidrs, ka tāpat pēc tam katrs varēs iet savu ceļu. 

Tikai kādu brīdi nedaudz jāsarauj kāda kopēja (bet varbūt vairāku paralēlu) mērķa vārdā, un tad jau redzēs – varbūt kādreiz vēl tiksies, varbūt vairs ne... Tas nebūt nenozīmē, ka projekts ir slikts formāts kādu uzdevumu veikšanai, tikai diez vai to mēs gaidām no politikas, kur tik daudz tiek runāts par "ilgstspējību", "vīzijām", "nākotni", "ilgtermiņa mērķiem". Ja kāds iecerējis kaut ko tādu sagaidīt no nesen apstiprinātās "Jaunās Vienotības", ZZS un "Progresīvo" valdības, tad jābrīdina, ka diez vai gaidas attaisnosies.

Pašreizējā valdība arvien sāk izskatīties pēc "projektu" valdības. Kad tie būs īstenoti, tās turpmākai pastāvēšanai vairs nebūs nekādas jēgas, jo jau šobrīd pretrunas starp partneriem sāk līst pa visām malām un neērtības sajūta pārņem, uz to visu skatoties.