Pastāv ilūzija, ka vēsturiskā labi zināmā oligarhu valsts sagrābšana korupcijas ceļā it kā ir izskausta. Taču tas tā nav. Tā nemanot kā veikls astoņkājis ar simtiem taustekļu ir transformējusies jaunā un modernā veidolā, ko es saucu par legālo korupciju.
Korupciju, kas tiek piesegta ar dažādiem pētījumiem, atzinumiem, glaunu auditorfirmu dokumentiem un paklausīgu iepirkumu komisiju lēmumiem.
Lai kur es nepakustinātu kādu akmeni valsts pārvaldē, tur apakšā ir pamatīga smaka. Diemžēl lielākie taustekļi ir apvijušies tieši ap valsts kapitālsabiedrībām, kas tiek vadītas šķietami pēc visaugstākajiem vadības principiem. Tās ir korporatīvās pārvaldības ieceltas “profesionālas” un “neatkarīgas” valdes un padomes, kurām nedrīkstētu būt nekādas politiskās ietekmes. Vai tiešām nav?
Piemēram, kopš 2015. gada Elektronisko iepirkumu sistēmā aptuveni 30 miljonus savā starpā ir sadalījušas vienas un tās pašas IT sabiedrības, kurām bez valsts iepirkumiem nekāda vērā ņemama eksportspējīga biznesa vispār nav.
Valsts aparāts ik gadu iepirkumos tērē 7,76 miljardus eiro, kas ir 14,3% no IKP un pārsniedz OECD ieteiktos 13,4%. Valsts intervence ekonomikā sasniegusi nepieļaujami augstus griestus – 47%, kur kā narkotiku atkarīgie salipuši atsevišķi veikli un izmanīgi uzņēmēji. Ja valsts iepirkumos piedalās tikai daži pretendenti (no viena līdz diviem), tad tā vairs nav konkurence. Vēl vairāk – 2/3 gadījumu nav iespējams uzzināt ne līguma summu, ne faktiski konkrētajā iepirkumā iztērēto līdzekļu apjomu.
Lai iznīcinātu šo pelēko ekonomiku, ir nekavējoties jāveic pilna valsts publisko iepirkumu revīzija, panākot atklātu 100% visu datu publicēšanu līdz pēdējam rēķinam par jebkuru iepirkumu, kur tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Caurspīdīgums ir kritiski svarīgs publiskajos iepirkumos.
Britu filozofs un politiķis Edmunds Bērks savulaik teica: “Vienīgais, kas nepieciešams ļaunuma uzvarai, ir tas, lai labi cilvēki nedarītu neko”. Tāpēc ir jāveic pilnīga revīzija, pirmkārt, visās 74 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un jāizsver, vai valstij jāturpina nodarboties ar komercdarbību tur, kur to sekmīgi var īstenot privātais sektors.
Ir jāpārtrauc māžošanās ar “pseidokorporatīvo pārvaldību”, kuras aizsegā notiek mērķtiecīga legalizētā korupcija, un ir jānodod visa valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās īpaši izveidotam Valsts izaugsmes fondam, kas būtu politiski neatkarīgs, piemēram, atrastos Latvijas Bankas pārraudzībā. Fondā ir jāsapulcina labākie nozaru speciālisti, pilnībā jāatbrīvojas no politiskajiem ielikteņiem, un tad arī pozitīvi rezultāti nebūs ilgi jāgaida.
Andris Kulbergs,
14. Saeimas deputāts.
Politiskā reklāma
Sponsorē:
Politisko partiju apvienība "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"
Plašāka informācija šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.3 °C
















































































































































































































































