Dāniels Ulsons; Lai stiprinātu drošību, jāstiprina ekonomika

Pasaule ir satricinājumu pilna un strauji mainās. Reiz pašsaprotamais kļuvis nesaprotams, – tā šā gada sākumā, atzīmējot Latvijas 105. gadadienu "de iure", teica prezidents E. Rinkēvičs.

Tādas valstis kā Zviedrija un Latvija tagad daudz vairāk iegulda drošībā. Mēs izlēmīgi īstenojam NATO Hāgas samita lēmumu palielināt ar aizsardzību saistītos izdevumus līdz pieciem procentiem no IKP, tādējādi pārnesot lielāku atbildību par NATO konvencionālās aizsardzības nodrošināšanu uz Eiropas valstīm. Mēs esam vieni no aktīvākajiem palīdzības sniedzējiem Ukrainai līdzās citām ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.

Šis ieguldījums ir absolūta nepieciešamība. Krievijas draudi eiroatlantiskajai drošībai prasa atbildi no spēka pozīcijām.

Vienas monētas divas puses

Tagad mūsu drošības un spēka pamats ir spēcīga ekonomika. Pašreizējos apstākļos aizsardzība un ekonomika acīmredzami ir vienas monētas divas puses.

Lai finansētu ieguldījumus aizsardzībā, ES dalībvalstīm ir gan iespējas, gan uzticamība palielināt aizņēmumus. Daudzi to dara. Lielāka parāda risks pamatoti tiek uzskatīts par mazāku nekā risks neieguldīt aizsardzībā.

Bet tas nevar būt ilgtermiņa Eiropas risinājums, jo mēs saskaramies ar paaudžu mēroga uzdevumu atturēt Krieviju, un tajā pašā laikā mums ir jāapmierina arī sabiedrības citas vajadzības.

Lai palielinātu mūsu drošību, mums ir jāstiprina sava ekonomika. Mums tas jādara laikā, kad pasaules tirdzniecība ir apdraudēta, ģeopolitika sadrumstalojas un tehnoloģiskās pārmaiņas notiek strauji. 

Nedarīt neko nozīmē atkāpties – tas nozīmē pakāpeniski mazāku labklājību un drošību.

Šo iemeslu dēļ ES steidzami jāpalielina konkurētspēja. Tāpēc Zviedrija, Somija, Latvija, Igaunija un Lietuva, kā arī Nīderlande ir mūsu ES partneriem iesniegušas prioritātes, kurām, mūsuprāt, būtu vislielākā ietekme:

• pirmkārt, stiprināt ES vienoto tirgu (gan preču, gan pakalpojumu), lai veicinātu lielāku konkurenci, augstāku produktivitāti un zemākas cenas patērētājiem;
• otrkārt, palielināt piekļuvi privātajam kapitālam ES. Tas ir galvenais, lai sāktu un paplašinātu uzņēmējdarbību. Vairāk nekā 11 triljonu eiro pašlaik neizmantoti stāv gan krājkontos, gan skaidrā naudā;
• treškārt, atvieglot uzņēmumu dibināšanu un vadīšanu ES – vērienīga vienkāršošanas programma, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības sloga mazināšanai;
• ceturtkārt, palielināt mūsu tirdzniecības un ekonomisko drošību, vienlaikus samazinot mūsu atkarību;
• piektkārt, turpināt pāreju uz tīru enerģiju un enerģijas ražošanu – tā ir gan ģeopolitiska nepieciešamība, gan ekonomiska iespēja.

Uzņēmumiem būtu jāpārceļas uz ES, lai attīstītos, nevis tieši pretēji. Uzņēmumiem ES būtu jāuzskata par vietu, kur tie var atrast kapitālu, talantus, pētniecību un inovācijas, vienkāršus un atbalstošus tiesību aktus, plašu vienoto tirgu bez robežām, kā arī tīru un bagātīgu enerģijas piegādi.

ES var piedāvāt paredzamus nosacījumus, pamatojoties uz tiesiskumu, un tā ir reāla konkurences priekšrocība. Tirdzniecības nolīgums ar Dienvidamerikas tirdzniecības zonu "Mercosur", kā arī jaunie darījumi ar Indiju un Austrāliju ir pierādījums ES kā tirdzniecības partnera pievilcībai.

Zviedrija – lielākais ārvalstu ieguldītājs

Pasākumi ES līmenī būtu jāpapildina ar strukturālām reformām valsts mērogā, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki. Šādas reformas reti kad ir politiski vieglas, un ir jāpieņem sarežģīti kompromisi. Mēs varam mācīties cits no cita savienībā un it īpaši ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā. 

Zviedrijai ir vērtīga pieredze strukturālajās reformās dažās jomās, kuras tiek apspriestas citās valstīs, piemēram, kapitāla tirgu un privatizācijas jomā. 

Un Latvija attīsta savu ekonomiku, vienlaikus mazinot atkarību un līdzāspastāvot divām antagonistiskām kaimiņvalstīm.

Zviedrija un Latvija ir cieši partneri ekonomikā, tāpat kā gandrīz jebkurā jomā. Zviedrija ir lielākais ārvalstu ieguldītājs Latvijā, un mēs vēlamies turpināt padziļināt mūsu ekonomiskās attiecības. Šajā nolūkā, lai vēl vairāk veicinātu tirdzniecību un investīcijas, maijā Zviedriju apmeklēs aptuveni 80 Latvijas uzņēmumu delegācija, pārstāvot drošības un aizsardzības, kā arī zaļās pārejas jomas. Arī mūsu kopīgā drošība gūs no tā labumu.

Jāturpina pretstāve Krievijai

Krievijas draudi Eiropas drošībai parāda, kā drošība un ekonomika ir savstarpēji saistītas. Krievijas ekonomika arvien vairāk saskaras ar grūtībām, pat ja Maskava cenšas slēpt patieso situāciju attiecībā uz izaugsmi un inflāciju. Krievija var turpināt finansēt savu agresijas karu pret Ukrainu, bet tikai uz tās resursu bāzes izsmelšanas rēķina.

Krievija, iespējams, varēs uzturēt militāros izdevumus, bet arvien lielākā mērā uz dzīves līmeņa un Krievijas nākotnes rēķina. Savukārt ES spēj vienlaikus nodrošināt drošību un labklājību. ES ekonomiskā vara ievērojami pārsniedz Krievijas ekonomiku. Pat ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopējā ekonomika ar 33 miljoniem iedzīvotāju nav tālu no Krievijas ekonomikas apjoma.

Lai pilnībā izmantotu šo priekšrocību, mums jāveic nepieciešamās reformas nolūkā stiprināt Eiropas ekonomiku, vienlaikus turpinot vājināt Krieviju ar sankcijām. Ekonomiski spēcīgāka un konkurētspējīgāka ES daudz labāk nekā Krievija spēs izturēt militāro, ekonomisko un politisko konfrontāciju.

Galu galā Eiropas konkurētspēja ir saistīta ar mūsu spēju izvēlēties savu nākotni un aizsargāt savu brīvību.