24. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Tēlnieks Kārlis Jansons un viņa darbi

1896. gada 24. aprīlī. Pirms 130 gadiem muižas pārvaldnieka ģimenē Nītaurē piedzima monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis Kārlis Jansons (1896–1986), vairāku valstiski un sabiedriski nozīmīgu 20. gadsimta 30. gadu tēlniecības darbu, tostarp "Latgales Māras" Rēzeknē, Jelgavas Atbrīvošanas pieminekļa jeb "Lāčplēša un Melnā bruņinieka" un Valsts prezidenta Jāņa Čakstes memoriāla tēlnieciskās daļas Rīgas Meža kapos, autors.

Atšķirībā no priekšgājējiem, Jansons par tēlnieku kļuva nevis Pēterburgā vai kaut kur citur, bet jau jaunās Latvijas valsts Mākslas akadēmijā (LMA) un tikai pēc tam papildināja zināšanas Itālijā, Vācijā, Francijā, Somijā. Viņa veidotie monumentālie pieminekļi saistījās ar Latvijas valstiskumu, un tiem piemita skaidrs simbolisks vēstījums, kas nepatika svešām varām. Kā zināms, "Lāčplēsi un Melno bruņinieku" Jelgavā vispirms daļēji demontēja vācu okupācijas vara, bet padomju vara to iznīcināja pavisam. Iznīcināta tika Latgales Māra Rēzeknē un piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Latgales partizānu pulka karavīriem Balvos. Visi pieminekļi gan tikuši atjaunoti 90. gadu sākumā, Latvijai atgūstot valstiskumu. Ironiskā kārtā paralēli šim procesam toreiz notika arī Jansona padomju okupācijas laikā tapušu pieminekļu gāšana, jo talantīgais tēlnieks pēc Otrā pasaules kara ne tikai turpināja darboties kā LMA mācībspēks, bet pildīja arī jauno kungu pasūtījumus. Piemēram, izveidoja Cēsīs pieminekļus "padomju karavīriem – atbrīvotājiem", Vladimiram Ļeņinam un padomju aktīvistam Imantam Sudmalim. Tie visi ir aizvākti. Taču saglabājušies vairāki desmiti, kas veltīti ievērojamām Latvijas kultūras un zinātnes personībām, kā arī memoriālās tēlniecības piemēri vairākos Latvijas kapos. Protams arī tie, kas glabājas muzejos un privātkolekcijās. Mākslas zinātnieki atzīmējuši, ka Jansona "memoriālie tēli nav ierobežoti savā plastiskajā izteiksmē" un mēdz apvienot gan pārdzīvojumu, gan sasprindzinājumu un kustību. Meistaram aizejot, 1986. gada "Literatūras un Mākslas" nekrologā teikts: "Darbu darot, ir meklēts un iegūts, arī zaudēts un ciests. Kārlis Jansons ir ticis galā ar nedienām, gājis smagumam cauri un pāri, tas nāk no ģimenes tikuma, no lauku sētas, kur ikviens darbu darīja nopietni un pamatīgi. Izvēlēto mērķi viņš sasniedza, jo bija to gribējis."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Kareivis", 1926. gada 24. aprīlī

Rikšotāju sacīkstes. Latvijas sugas zirgkopības veicināšanas biedrības valde iesniegusi iekšlietu ministrim lūgumu atļaut zirgu sacīkšu sarīkošanu Rīgā. Biedrība nodibinājās 1926. gada sākumā un spraudusi sev par mērķi sugas zirgu audzēšanu un vispār zirgkopības pacelšanu. Nolemts rīkot zirgu sacīkstes. Paredzētas sacīkstes rikšotājiem, aulekšotājiem un tāpat arī darba zirgiem, kā arī izstādes-apskates. No ieņēmumiem par sacīkstēm biedrība izsniegs: 10 procentus zemkopības ministrijai vaislas zirgu iegādāšanai, 2 proc. Sarkanajam krustam, 2 proc. labdarības iestādēm, 2 proc. olimpiskajai komitejai Latvijas sporta propagandai ārzemēs, bet pārējo summu godalgām sacīkšu dalībniekiem. Atklāšana notikšot 2. maijā hipodromā. Sacīkstes notikšot katru svētdienu, bet tās būšot pieietamas tikai minētās biedrības biedriem.