Bērnu slimnīca ziņo par smagām traumām pēc braukšanas no kalniņiem

Pēc vizināšanās no kalniņa ar ragavām un citiem slīdamajiem rīkiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) visbiežāk ar traumām nonāk 7–13 gadus veci bērni, pastāstījusi BKUS Neatliekamās medicīnas centra virsārste Dace Barkeviča.

Šogad īpaši daudz cietušo bijuši 10–11 gadus veci zēni, tomēr mediķu rīcībā esošā informācija liecina, ka traumas kalniņos gūst bērni visās vecuma grupās.

Visbiežāk fiksēti roku un kāju sasitumi un lūzumi, galvas traumas, tostarp sasitumi un smadzeņu satricinājumi, kā arī mugurkaula traumas un dažādas brūces.

BKUS norāda, ka gada sākumā ārstēti arī īpaši smagi gadījumi, tai skaitā nopietnas galvas un mugurkaula traumas, kuru dēļ bērni pārvesti no citām ārstniecības iestādēm.

Slimnīcā neapkopo datus par konkrētām vietām, kur gūtas traumas. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola skaidro, ka izsaukumus bieži nav iespējams precīzi piesaistīt konkrētiem kalniņiem, jo notikuma vieta nereti tiek aprakstīta ar tuvumā esošām ielām vai objektiem. NMPD uzsver, ka

ar braukšanu no kalna saistītas traumas joprojām ir izplatītas un tās izraisa gan šķēršļi, gan izmantotie braucamrīki,

tostarp ragavas un citi slīdamie līdzekļi.

Jau ziņots, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju un iedzīvotāju fiksētajiem gadījumiem par bērnu traumām Dreiliņkalnā, aicina apmeklētājus būt īpaši piesardzīgiem un vēršas pie Rīgas domes ar lūgumu steidzami uzlabot teritorijas drošību.

Lai gan Dreiliņkalnā netiek nodrošināti publiski pakalpojumi un teritorija neietilpst PTAC tiešajā uzraudzībā, centrs norāda uz nopietniem drošības riskiem bērniem. Iedzīvotāju novērojumi liecina, ka kalna reljefs un labiekārtojums nav piemērots drošai ziemas izklaidei — braucot lejup,

bērni attīsta lielu ātrumu, zaudē kontroli un gūst traumas, saduroties ar šķēršļiem vai nelīdzenā seguma dēļ.

PTAC uzsver, ka vietās, kur regulāri notiek nelaimes gadījumi, nepieciešami preventīvi pasākumi. Rīgas domei ieteikts izvērtēt teritorijas drošību, novērst bīstamākos trūkumus, ierobežot piekļuvi riskantām zonām un izvietot skaidras brīdinājuma zīmes. Vecāki aicināti neuzskatīt publisku vidi par automātiski drošu, rūpīgi izvērtēt apstākļus un, ja nepieciešams, izmantot aizsargekipējumu.