3.3 °C
"Latvijas Avīzes" un žurnāla "Mājas Viesis" publikāciju sērijā "Apdzīvota vieta", kur lūkojam, kā dzīvo ļaudis dažādās no galvaspilsētas un lielām maģistrālēm attālās vietās, šoreiz iegriezīsimies Jēkabpils novada Aknīstē.
Šo Sēlijas leišmales mazpilsētu gribas salīdzināt ar mazu cinīti, kurš nevis grimst kompleksos, bet braši turas. No Rīgas līdz Aknīstei ir pusotras stundas brauciens, līdz novada centram Jēkabpilij – ap 50 kilometru. Pilsētas tiesības iegūtas 1991. gadā un līdz 2021. gada administratīvajai reformai Aknīste bija arī novada centrs. To vietējie atminas ar zināmu nostalģiju, taču reizē atzīst, ka viņu dzīves kvalitāte nav diži ietekmēta. Kaut sarunās došanās uz Jēkabpili tiek apzīmēta ar "braukt uz pilsētu", īstenībā Aknīste daudzās jomās ir kļuvusi pašpietiekama.
Kā bijis, tā ir
Pēc statistikas 2024. gadā Aknīstē dzīvoja 916 iedzīvotāji, no tiem 84% latvieši. Vēl 2021. gadā uzskaitīti 1016. Ļaužu skaits pēdējos gados kā visā Latvijā samazinās arī Jēkabpils novadā, tostarp Aknīstē. Tomēr ainaviski skaistā vietā, Dienvidsusējas ielejas malā, iekārtojusies pilsēta ar Kalna – tas ir, centra – un Lejas – tas ir, vēsturisko – daļu noteikti nav tā vieta, kur sarukums būtu jūtams dramatiski. Vienlaikus skaidrs, ka pilsēta savu rosību saglabā un attīstās lielā mērā uz apkaimes pagastu, vispirms jau Asares un Gārsenes, rēķina. Kad runāju ar Aknīstes bibliotēkas Novadpētniecības muzeja daļas vadītāju Līgu Jaujenieci,
viņa spriež, ka tas būtu valsts politikas jautājums – panākt, lai Latvijas teritorija būtu apdzīvota daudzmaz vienmērīgi: "Cilvēkus vajadzētu motivēt dzīvot laukos.
Tas, ka lauku teritorijas kļūst tukšas un neapdzīvotas, ir nepareizi. Tā nevajadzētu būt."
No ērtību viedokļa Aknīstē ir teju viss dzīvei nepieciešamais un būtu grūti nošķirt kādas kvalitatīvas vai kvantitatīvas atšķirības pirms un pēc novadu reformas. Pilsētas centrā slejas divstāvu izremontētā agrākā domes, tagad pārvaldes, ēka. Līdzās ziņojumu dēļa vietā informatīvs ekrāns, uz kura ņirb un mainās informācija par aktualitātēm un gaidāmajiem pasākumiem Aknīstē. Ēkā visas darbdienas strādā Jēkabpils novada Aknīstes pilsētas Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, kur nokārtot visus maksājumus un darīšanas. Jēkabpils novada dzimtsarakstu nodaļa pieņem gan tikai reizi nedēļā, tāpēc aknīstieši joko, ka Aknīstē piedzimt, precēties un nomirt drīkst vien trešdienās, kad ir piereģistrēšanas laiki. Līga Jaujeniece atminas, ka novada laikos dzīve administrācijas ēkā kūsāt kūsājusi. Visi kabineti bijuši pilni. No otras puses, nav jau arī tādu pakalpojumu, kas Aknīstes novada laikā bijuši, bet tagad nebūtu pieejami.
Uz Aknīsti lietas kārtot pēc inerces joprojām braucot daudzi gados vecāki ļaudis no Asares un Gārsenes pagastiem, kaut īstenībā klientu apkalpošanas centri darbojas pagastu bibliotēkās.
Pašā Aknīstes bibliotēkā, kas kopš 2022. gada dod pajumti arī novadpētniecības muzejam, lasītāju netrūkstot. Aktīvi bibliotēkas telpu izmantotāji saviem pasākumiem ir vietējie seniori. Agrāk Aknīstē bijusi slimnīca un poliklīnika. Tagad vietā ir Veselības un sociālās aprūpes centrs ar dienas stacionāru un divām ģimenes ārstu praksēm. Pasta nodaļa, kā bijusi, tā ir. Krietni pasen pilsētā darbojusies Latvijas Krājbankas nodaļa, tagad pēc naudas jāvēršas bankomātā ("Swedbank") vienā no veikaliem. Ir degvielas uzpildes stacija. Nesen atklāta automazgātava. Ir pāris autoservisi, aptieka. Izrādās, aptiekas bijušas vairākas, taču aizvērušās ne jau klientu trūkuma dēļ – vienkārši pagaidām nav izdevies atrast jaunus farmaceitus, kas tajās darbotos.
Sports un veikali
Pilsētā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis, tuvākais Valsts policijas iecirknis gan atrodas Jēkabpilī. Vai pēc tās būtu liela nepieciešamība, domas dalās. Tā kā cauri Aknīstei stiepjas tranzīta ceļš, ko izmanto tālbraucēji, reizēm gadoties pa satiksmes klizmai, ko paši nevar atrisināt. Reiz policija no Jēkabpils bija jāgaida trīs stundas, kas, protams nav ērti. Jēkabpils pašvaldības policija izsaukuma gadījumā no Jēkabpils vai Viesītes ierodas krietni operatīvāk.
"Pašvaldības policija ir vajadzīga, lai uzturētu kārtību, jo jauniešiem ir tendence mēģināt ko pademolēt. Tāpat autovadītājiem gadās agresīvāk braukt.
Pašvaldības policija brauc arī uz skolu, māca, kā pāriet ielu, ka jānēsā atstarotāji," stāsta Aknīstes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Striks.
Uz Jēkabpili vietējie brauc vai nu darba lietās, vai ja nepieciešama slimnīca vai ir kādas īpašas vajadzības. Autobuss uz Rīgu dodas divas trīs reizes dienā. Uz novada centru Jēkabpili – četras piecas reizes. "Latvijas Avīzes" sastaptā Intas kundze bilst, ka pārsvarā braukšana tomēr tiekot sarunāta vai nu ar pašvaldības sociālo dienestu, vai arī kāda personisko transportu. Intai ir trīs bērni. Visi palikuši uz vietas: "Dēls bija aizbraucis uz Īriju strādāt. Pie šampinjoniem. Šausmas, kāda tur ķīmija! Nostrādāja sešus gadus, bet pieteicās otrs bērns un šogad atgriezās. Meita strādā un dzīvo Jēkabpilī. Trešais tagad pie leišu robežas pa mežu darbojas. Un mazbērni arī ir."
