Fokuss, nevis kvantitāte. Saruna ar Latvijas tirgu attīstības iniciatori Unu Meibergu

Šobrīd tiek veidota Latvijas tirgu apvienība, kas varētu kalpot kā profesionāls tilts starp tirgiem, pašvaldībām un valsts iestādēm dažādu problēmu risināšanai un attīstības koordinēšanai. "Tas varētu būt pirmais solis tirgus mēra idejas virzienā – skaidrāka virzība un kopīga balss," saka Latvijas tirgu attīstības iniciatore Una Meiberga. 

Kādas ir aktuālās tendences Latvijas tirgu attīstībā?

U. Meiberga: Latvijā notiek tas pats, ko pēdējos gados redzam pasaulē. Tādas organizācijas kā "Project for Public Spaces" (ASV, Ņujorka) jau sen runā par tirgu kā publisku telpu, nevis tikai tirdzniecības punktu. Tirgus kļūst par kopienas satikšanās vietu, mazo uzņēmēju inkubatoru un pilsētas (pat valsts) identitātes daļu. Arī Latvijā arvien vairāk attīstās tirgus kultūra. Cilvēki nāk ne tikai iepirkties, bet satikties, piedalīties notikumos un justies piederīgi.

Vai dažs labs mazais tirdziņš nav kļuvis populārāks par Rīgas Centrāltirgu?

Rīgas Centrāltirgus, protams, ir lielākais un vēsturiski nozīmīgākais. Tam ir apjoms un tūrisma plūsma, taču pieredze tur var būt sarežģīta – infrastruktūra ir liela, pieejamība un orientēšanās ne vienmēr vienkārša, un kopējais piedāvājums ir ļoti nevienmērīgs. Ja skatāmies uz tirgiem, kuri šobrīd Latvijā izceļas ar kvalitatīvu attīstību un skaidru identitāti, var izcelt Āgenskalna tirgu – tas ir labs piemērs, kā vēsturisku ēku iespējams pārvērst mūsdienīgā, daudzfunkcionālā tirgus vidē, kur svarīga ir gan arhitektūra, gan kopienas funkcija. Arī Kalnciema kvartāla tirdziņu, kuram ir īpašs, pārbaudīts, izsekojams vietējās pārtikas un jebkura piedāvājuma saturs un konsekventa identitāte, kas veido uzticamu auditoriju. Tāpat vēlētos izcelt Straupes tirdziņu, kas ir regulārs, stabils un augošs "Slow Food" tirgus reģionā ar unikālu piedāvājumu un pircēju loku, Mālpils tirgu – jaunu, mūsdienīgu maza mēroga tirgu ar spēcīgu vietējās kopienas iesaisti, Liepājas "Pētertirgu" – vēsturisku reģionālo tirgu ar saglabātu arhitektūras identitāti, kas joprojām organiski darbojas pilsētas ikdienā. Šie piemēri rāda, ka tirgus popularitāti nosaka nevis izmērs, bet skaidrs saturs, kvalitāte un spēja radīt vidi, kur cilvēki grib atgriezties.

Liela daļa tirgu ir pašvaldības īpašumā. Vai attīstās arī privātie tirgi?