Jāpiesakās uz Losandželosu!

Vitai Kotānei sports bijis aicinājums mūža garumā, darbojusies ļoti dažādās pozīcijās un aizvadītajā mēnesī kā brīvprātīgā palīdzēja Milānas un Kortīnas olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.

Galvenie atribūti – smaids un prieks

Janvāra beigās Vita Kotāne sociālajos tīklos ierakstīja, ka Kortīnā darbosies kā brīvprātīgā un meklē naktsmītni uz olimpisko un paraolimpisko spēļu laiku. Notikumi jau klauvēja pie durvīm, tas šķita mazliet kā izmisuma sauciens. Atsaukušies vairāki draugi no bobsleja pasaules, ļaujot palikt bez maksas. "Brīvprātīgo darbam pieteicos 2024. gadā, uzaicināja uz interviju un mani apstiprināja. Vēlējos būt bobsleja trasē, bet norīkoja olimpiskajā ciematā, bija ļoti interesanti, satiku daudz paziņu, tostarp no vasaras paraolimpiskajām spēlēm," "Latvijas Avīzei" stāsta Vita Kotāne, kuras pienākumos ietilpa dažādās vietās pārbaudīt, lai neienāk cilvēki bez akreditācijas.

Viens no brīvprātīgo palīgu svarīgākajiem uzdevumiem ir būt pozitīviem un laipniem. Tas veido spēļu sajūtu visiem dalībniekiem. "Sportisti ir ļoti nervozi, nedrīksti bāzties virsū, uzdot liekus jautājumus, prasīt nozīmītes. Viņi ir koncentrējušies startam un tobrīd ir trausli. Ar smaidu var nomierināt, tostarp arī sevi," Vitas Kotānes vizītkarte ir optimisms.

No svešvalodām viņa pārvalda angļu, vācu un krievu. Kortīnā visa komunikācija brīvprātīgo grupā notikusi itāliešu valodā. Svarīgākos terminus apguvusi un apmēram sapratusi, ja nu galīgi ko neuztvēra, tika pateikts angliski. Akreditācijas spēļu dalībnieki rādījuši ar smaidu, vien daži Starptautiskās Paralimpiskās komitejas priekšnieki atstājuši augstprātīgu iespaidu.

Jābūt labā formā

Lai gan maiņas nebija pārlieku ilgas – septiņas astoņas stundas, svarīga ir laba fiziskā sagatavotība, jo nemitīgi jākoncentrējas, ciematā jānoiet lieli gabali, jāstāv kājās. Kotāne arī nelaida garām iespēju apskatīt Kortīnas tuvumā esošo sporta veidu sacensības, kalnos ir sniegs, reljefs, slidens. 

"Kad mani apstiprināja, uzreiz teica, ka visu gadu jātrenējas un jābūt labā formā. Nav daudz laika gulēt, no rīta agri jāceļas, autobusu kursēšanas grafiks tā arī nevienam nekļuva skaidrs," 

Vita Kotāne arī likstas šajā aspektā uztvēra ar smaidu.

Viņa ikdienā ir fiziski aktīva, pēdējos gados iecienījusi cigun praktizēšanu, kas iedod arī mieru un pārliecību. Patīkot peldēšana, vingrošana, paskrienot krosu. "Domāju, ka būšu vecākā, mazliet sakautrējos un baidījos, kā būs, bet mūsu grupā biju gandrīz vai jaunākā, te pārsvarā pensijas vecuma itālieši, vecākajam bija 77 gadi. Brīvprātīgie bija arī no Filipīnām, Kanādas, ASV, Vācijas, Francijas. Citus brīvprātīgos no Latvijas nesastapu," saka Kotāne.

Sēdvolejbola un parabobsleja aizsācēja

"Visu mūžu esmu sportā grozījusies, un šie man ir lielākie darba svētki. Kā neliela balva. Ļoti gribēju būt kā trenere ar parabobslejistiem, bet mūs neuzņēma spēļu programmā. Ļoti interesanti, parunāju ar treneriem, pavēroju, kā sportisti iesildās, skatījos, kā viss noorganizēts, uzbūvēts, ko nozīmē pļavas vidū uztaisīt olimpisko ciematu, kā tiesneši strādā. Liels piedzīvojums – redzēju kalnu slēpošanu, snovbordu, kērlingu," pateicīga par iespēju ir Vita Kotāne un jau spriež, ka gribētu šādā ampluā aizbraukt arī uz 2028. gada Losandželosas vasaras olimpiskajām spēlēm.

Bērnībā Vita Kotāne trenējās volejbolā, mācījās Murjāņu Sporta ģimnāzijā, studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kur vēlāk bija pasniedzēja. Ieviesusi Latvijā sēdvolejbolu, kā trenere palīdzēja izlasei nokļūt 2008. gada Pekinas paraolimpiskajās spēlēs, iedzīvinājusi parabobsleja kustību pasaulē. "Ar draugiem un domubiedriem to pamazām izdarījām – uzrunājām valstis, sportistus, braucām un pierādījām. Notiek pasaules čempionāti un Pasaules kausi. 

Palīdzu parabobslejistiem kā trenere ar fizisko sagatavotību un organizatoriskajiem jautājumiem. Esot Itālijā, uzrunāju delegāciju vadītājus, lai pastāstītu, kas ir parabobslejs. Daudzi par to neko nezināja, 

arī ķīnieši un dienvidkorejieši, lai gan viņiem ir trases," viņa apvienoja patīkamo ar lietderīgo.

Parabobslejam joprojām neizdodas iekļūt paraolimpisko spēļu programmā. Vita piedāvājusi olimpisko spēļu programmā bobsleja sacensības papildināt ar vieninieku braucieniem no sēdpozīcijas. Tajā varētu startēt gan cilvēki ar kustību ierobežojumiem, gan sportisti, kuri traumu dēļ nevar trenēt starta ieskrējienu. Pagaidām dzirdīgas ausis nav atradušās, taču itālieši būtu gribējuši parabobsleju redzēt spēlēs, īpaši tāpēc, ka viņu pārstāvis Flavio Menardi šogad kļuva par pasaules čempionu.

Ar visiem gribēja draudzēties, sirds neizturēja

Vita Kotāne ir tuvu bobslejam jau kopš tā ienākšanas Latvijā pirms vairāk nekā 40 gadiem. Viņas vīrs Rihards Kotāns, divkārtējs Latvijas čempions desmitcīņā iepriekšējā gadsimta 70. gadu beigās, piedalījās 1984. gada Sarajevas ziemas olimpiskajās spēlēs bobslejā (12. vieta četriniekos). Vēlāk Kotāns bija Latvijas junioru izlases galvenais treneris, strādāja arī ar pieaugušajiem, palīdzēja ar fizisko sagatavotību skeletonistiem Martinam un Tomasam Dukuriem. 2010. gada 20. martā 54 gadu vecumā Kotāna sirds pārstāja pukstēt. "Es esmu rīdziniece, Rihards nāk no Preiļiem. Iepazināmies Murjāņu laikā. Es pat brīnos, cik bija labsirdīgs. Man patika, jo viņam bija tik daudz draugu. Dāsns, komunikabls, visiem gribēja izpalīdzēt un draudzēties, bohēmiskais dzīvesveids – sirsniņa neizturēja," teic Vita Kotāne.

Abu dēli Kristaps un Normunds arī ir bobsleja tuvumā – pirmais starptautiskajā federācijā kūrē parabobsleju, otrajam Milānas un Kortīnas spēles bija ceturtās, kurās iesaistīts organizatoru komandā un atbild par sekmīgu renes sporta veidu norisi. Bobsleja kamanās iesēdusies arī mazmeita Amēlija Kotāne, kurai šobrīd ir tikai 16 gadi, bet starptautiskajā apritē šī bija jau trešā sezona. Vecāmāte gan šo aizraušanos neatbalsta: "Mums ģimenē par to ir konflikts, esmu dusmīga. Es kā sporta akadēmijas beidzēja un trenere neuzskatu, ka meitenēm vajadzētu nodarboties ar bobsleju. Viņai patīk, ir daudz draugu, pasaule vaļā, bet tas ir pārāk skarbs sporta veids sievietēm. Rihards savulaik teica – beigšu nodarboties ar bobsleju, ja sāks sievietes braukt. Un tagad mazmeita to dara, nedomāju, ka viņš būtu priecīgs. Lai nu Amēlijai veicas, lai veselība atļauj, neko nesatraumē un milzīgā slodze ķermenim neatstāj negatīvu iespaidu."

Vizītkarte. Vita Kotāne

• Dzimusi 1958. gadā.
• Sporta darbiniece.
• Ilggadēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta spēļu katedras pasniedzēja. Invalīdu/pielāgotā sporta nodaļas pie Sporta medicīnas katedras atvēršanas idejas autore un pirmās mācību programmas autore.
• Iesaistīta parabobsleja dzīves organizēšanā un sportistu trenēšanā.
• Sēdvolejbola aizsācēja Latvijā, kā izlases trenere piedalījās 2008. gada Pekinas paraolimpiskajās spēlēs.
• Kā brīvprātīgā palīdzējusi 2014. un 2026. gada olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.
• Starptautiskā mākslas gadatirgus "Art Riga Fair" līdzdibinātāja.
• Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.