Vidējo ātrumu mērīs bez verifikācijas

Vēl februāra beigās uz Latvijas autoceļiem parādījās vairāki jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi.

Vienlaikus valdība lēmusi ar šo gadu atteikties no prasības par vidējā ātruma kontroles sistēmu ikgadējās pārbaudes jeb verifikācijas.

Pamatojot šādu lēmumu, Satiksmes ministrijā uzsver efektivitāti un līdzekļu ietaupījumu. Bet vai autovadītāji varēs tikpat droši paļauties uz vidējā ātruma mērījumu precizitāti?

Latvijas ceļu tīklā vidējā ātruma kontrole kļūst arvien ierastāka. Līdzšinējiem 16 kontroles posmiem februāra pēdējā nedēļā pievienojās trīs jaunas vietas – vienā posmā uz Tallinas un divos posmos uz Liepājas šosejas. Iekārtas kontrolē vidējo braukšanas ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu, – informē vidējā ātruma mērīšanas sistēmu uzturētājs VSIA "Latvijas valsts ceļi" ("LVC"). Līdz šā gada maijam uz Latvijas autoceļiem vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta vēl 14 posmos.

Ietaupījums – 75 000 eiro

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laiku, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu. Sistēma kontrolē arī OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Latvijā pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties 2023. gada augustā uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei. Pirmo 16 sistēmu uzstādīšanu un uzturēšanu veica PS "Fima Group" par 1,3 miljoniem eiro. Šogad 17 jaunu ceļu posmu aprīkošana ar vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmām izmaksās gandrīz divus miljonus eiro, iekārtas uzstāda un to uzturēšanu piecus gadus nodrošinās SIA "Reck". Līdzekļi tiek ņemti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja.

Ar grozījumiem vairākos Ministru kabineta noteikumos no šā gada vidējā ātruma kontroles sistēmas vairs netiek pakļautas valsts metroloģiskajai kontrolei jeb ikgadējai atkārtotai verifikācijai. 

Šādam lēmumam ir savs ekonomiskais pamatojums. Proti, viena posma verificēšana "LVC" izmaksājusi aptuveni 1500 līdz 1800 eiro gadā bez PVN. Pieņemot, ka tuvākajos gados kopējais posmu skaits sasniegs 50, ikgadējās verifikācijas izmaksas valstij sasniegtu aptuveni 75 000 eiro. Turklāt atteikšanās no šīs procedūras ļaušot mazināt administratīvo slogu gan "LVC", gan Valsts policijai.

Atņemts "mērīšanas līdzekļa" statuss

Bet kā ar iespējamām nobīdēm ātruma mērījumos un datu uzticamību, atsakoties no sistēmas verifikācijas? "LVC" pārstāve Anna Kononova sacīja, ka uzņēmums nekomentēs šo jautājumu, norādot, ka iniciatīva par atteikšanos no sistēmu verifikācijas nāk no Satiksmes ministrijas (SM). Ministrijā skaidro, ka ar šo soli uzticamība vidējā ātruma kontroles sistēmu mērījumiem nemazinās, jo šīs sistēmas pēc savas būtības neesot klasiskas mērīšanas ierīces. Tās nereģistrē momentāno ātrumu, bet gan precīzu laiku punktā A un punktā B. Tāpēc no 2026. gada tās tiek juridiski klasificētas kā "tehniskie līdzekļi", nevis "mērīšanas līdzekļi".

"Videokameras, ko izmanto vidējā braukšanas ātruma kontrolē, neveic mērīšanas procesu, tās reģistrē precīzu laiku, kad transportlīdzeklis atrodas ceļa posma kontroles vietā (punktā A un punktā B) un datus nodod IT sistēmai. Sistēmā ir ievadīts posma attālums un, ņemot vērā videokamerā fiksētos laikus, tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu transportlīdzeklis izbraucis posmu. Videokameras, kas ir uzstādītas, kontroles posmā veic laika sinhronizāciju ar vismaz diviem neatkarīgiem laika avotiem un to dara ne retāk kā reizi stundā, kas nodrošina atbilstošu laika precizitāti. Iekārtu pašdiagnostika realizējas vairākos posmos: ar laika pārbaudi un pārbaudi uz kameru novirzi. Sistēmas kalpošanas laiks neietekmē tās precizitāti," skaidro SM pārstāve Baiba Gulbe. Tātad vidējā ātruma kontroles sistēmās ir iestrādāti vairāki drošības mehānismi. Pirmkārt, sistēmas ir aprīkotas ar pašdiagnostiku, kas reālajā laikā pārbauda kameru novirzes un citus parametrus. Otrkārt, kameru laiks tiek sinhronizēts ar vismaz diviem neatkarīgiem precīza laika avotiem ne retāk kā reizi stundā, nodrošinot augstu precizitāti. Treškārt, mērījuma precizitāti neietekmē iekārtu dabīgā novecošanās, jo tiek fiksēts laiks, nevis tiešs fizisks lielums.

Vienlaikus jaunie noteikumi vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmām paredz stingras tehniskās prasības. 

Maksimāli pieļaujamā kļūda ekspluatācijas apstākļos nedrīkst pārsniegt ±3 km/h, bet pieļaujamā novirze no posma garuma – ne vairāk kā 0,5%. Tāpat sistēmām jābūt droši aizsargātām pret jebkādu iejaukšanos programmatūrā, un pierādījumiem par šādu rīcību jābūt pieejamiem vismaz 12 mēnešus. SM uzsver, ka sistēmu ražotāji nemaz nerekomendē specifisku verifikācijas periodiskumu, un tā ir katras valsts iekšējā izvēle.

Fotoradarus joprojām pārbaudīs reizi gadā

Ikgadējā verifikācija gan saglabājas visiem fotoradariem – tie, kā bija, tā arī paliek mērierīces. SM informē, ka ikgadējā stacionāro fotoradaru verifikācija izmaksā aptuveni 70 000 eiro bez PVN. "Šīs izmaksas ir saistītas ar regulāru metroloģisko pārbaužu veikšanu, ko paredz normatīvie akti, lai nodrošinātu mērierīču precizitāti, uzticamību un atbilstību noteiktajām tehniskajām prasībām. Stacionārie fotoradari pēc savas būtības ir mērierīces, kas paredzētas transportlīdzekļu momentānā braukšanas ātruma mērīšanai, izmantojot sertificētas mērīšanas tehnoloģijas," norāda Gulbe.

Stacionārie fotoradari atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā. "Kas attiecas uz stacionārajiem fotoradariem, šīm iekārtām saglabājas prasība par ikgadēju verifikāciju, un nekādas izmaiņas šajā jomā nav plānotas. Lai fotoradari strādātu korekti, ir nepieciešama regulāra iekārtu pārbaude un verifikācija," apstiprina arī CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeistars. "Sistēmas ir atšķirīgas. Fotoradari mēra braukšanas ātrumu un fiksē to konkrētā mirklī, un tajā brīdī arī notiek ātruma fotofiksācija, kas kalpo kā pierādījums tam, ka auto ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. Turpretī vidējā ātruma kontroles sistēma fiksē iebraukšanas laiku un izbraukšanas laiku, bet neveic ātruma fiksāciju, vidējo ātrumu aprēķina IT sistēma."

Precizitātei ir būtiska nozīme

Raivis Leimanis, zvērināts advokāts.

Foto: Publicitātes

Raivis Leimanis, zvērināts advokāts: "Loģiski spriežot, ja ierīce netiek regulāri pārbaudīta, tas palielina kļūdu risku. Un, ja runa ir par pārkāpumu, kas tiek noteikts ar mehāniskām ierīcēm, precizitātei ir būtiska nozīme. Ja ierīce nebūs precīza, cilvēks var tikt sodīts nepamatoti, un tas ir pretēji taisnīguma principam, kas ir visas tiesību sistēmas pamatā. Tad ir arī jautājums – ja nav verifikācijas, kurā brīdī var konstatēt, ka tās kļūdas ir. Autobraucēji mēdz lietot videoreģistratorus un citas ierīces, kas mēra ātrumu, un, iespējams, kādā brīdī var rasties strīdi par vidējā ātruma kontroles sistēmas mērījumu.

Neesmu inženieris un nepārzinu šo sistēmu uzbūvi, bet pēc tādas vispārējās loģikas, ja kaut kādas iekārtas darbībai neseko līdzi, palielinās iespēja, ka tā ar laiku var nekalpot savam sākotnējam mērķim. Šajā gadījumā iekārta ir uzlikta, bet turpmāk neviens nepārbauda, cik precīzi tā strādā. Tādā veidā teorētiski pastāv iespēja, ka varam nonākt pie netaisnīgiem lēmumiem. Tā kā šīs sistēmas strādā pēc salīdzinoši vienkārša principa, kuru pamatā ir fizikas likumsakarības, var būt arī, ka nekādas sekas neradīsies. Droši vien tikai pēc kāda laika varēsim pateikt, vai ar atteikšanos no šīs verifikācijas ir pieļauta lielāka kļūdas iespējamība."

Satiksmes tehniskās kontroles sistēmas uz Latvijas ceļiem

• 100 stacionārie fotoradari (apkalpo CSDD).
• 12 pārvietojamie Valsts policijas fotoradari (tiek izvietoti 172 vietās).
• 3 Valsts policijas 360° kontroles sistēmas (fiksē telefona lietošanu vai drošības jostas nelietošanu, ātruma u. c. pārkāpumus).
• 19 vidējā ātruma kontroles posmi (uztur "LVC").
• 100 augstas jutības videonovērošanas kameras (no tām 68 apvienotas ar meteostacijām).
• 13 pašvaldībās darbojas sarkanās gaismas kontrole un atsevišķi specializētie transportlīdzekļi ar tehnisko līdzekli.

Avots: Satiksmes ministrija

Jauni vidējā ātruma kontroles posmi

• No 25. februāra

• Uz Tallinas šosejas (A1): no Vitrupes līdz Svētciemam (74,6–81,1) km;

• Uz Liepājas šosejas (A9): no 10. kilometra līdz Kaģiem (9,9–23,1 km); no Blīdenes līdz Brocēniem (80,0–93,6. km).

• Plānots ieviest līdz maijam

• Uz Vidzemes šosejas (A2): no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsīm) (72,25–77,15 km); no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8–125,7 km);

• Uz Valmieras šosejas (A3): no Stalbes līdz Rubenei (40,1– 55,6 km);

• Uz Daugavpils šosejas (A6): no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1–77,0 km);

• Uz Liepājas šosejas (A9): no Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1–56,7 km);

• Uz Ventspils šosejas (A10): starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4– 68,0 km);

• Uz Rīgas apvedceļa (A4): no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu (10,1–13,9 km); no krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) (14,5–19,9 km); aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,2– 20,1 km);

• Uz autoceļa Tīnūži – Koknese (P80): no Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,5–1,8 km); no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses (40,9–60,1 km);

• Uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A12): no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61,4 –69,0 km); no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,3–108,1. km);

• Uz autoceļa Sloka–Talsi (P128): no Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,6–19,4 km).

Avots: "LVC"