Valdība apstiprina rīcības plānu sirds un asinsvadu slimību mirstības mazināšanai

Valdība pagājušonedēļ apstiprinājusi Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam.

Plāna mērķis ir samazināt sirds un asinsvadu slimību (SAS) izraisīto mirstību, uzlabot iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē. Plānā izcelti divi īpaši nozīmīgi pasākumi – SCORE2 riska izvērtēšanas metodes pilnveide ģimenes ārstu praksēs un kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts. Ar SCORE metodi tiek aprēķināts fatālu kardiovaskulāru notikumu risks nākamo 10 gadu laikā. Latvijā metode ieviesta un tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem jau kopš 2018. gada, taču, piemēram, 2024. gadā to izmantoja 19 014 pacienti, no kuriem 16% risks nomirt no fatāla kardiovaskulārā notikuma bija 10% un vairāk. Jāņem vērā, ka skrīningu ar SCORE metodi veic pacientiem 40–65 gadu vecumā reizi piecos gados. 2024. gadā šajā vecuma grupā ģimenes ārstu praksēs bija reģistrēti 1,1 milj. pacientu, no kuriem šāds izvērtējums būtu jāveic aptuveni 215 tūkstošiem, taču to veica tikai tikai aptuveni 9%. Otrs pasākums ir kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts, kas paredz vienu gadu ilgu novērošanas ciklu pacientiem pēc akūtiem notikumiem (akūta koronārā sindroma, insulta, mirdzaritmijas vai sirds mazspējas dekompensācijas). Tas ietvers regulārus izmeklējumus, speciālistu konsultācijas un personalizētu aprūpes plānu, ievērojami uzlabojot ārstēšanas nepārtrauktību un samazinot atkārtotu saslimšanu un invaliditātes risku. Šobrīd dažāda smaguma pacienti nonāk vienotā rindā. Plāna pasākumu īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami aptuveni 47,3 miljoni eiro.

SAS izplatība Latvijā

• Izplatītākie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens (36%), paaugstināts holesterīna līmenis (63%), paaugstināts glikozes līmenis asinīs (27%), liekais svars (34%) un aptaukošanās (29%).
• Aptuveni 40% kardiomiopātiju ir saistītas ar alkohola lietošanu, kas būtiski palielina priekšlaicīgas mirstības risku, īpaši darbspējas vecuma vīriešu vidū.
• Ik gadu kardiovaskulāro slimību dēļ mirst aptuveni 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 14% miruši priekšlaikus – līdz 64 gadu vecumam.
• Katrs ceturtais no visiem nāves gadījumiem, kuru iemesls ir sirds un asinsvadu slimības, Latvijā ir novēršams (mainot dzīvesveidu, lietojot medikamentus u. c.), piemēram, 2023. gadā tādi bija vairāk nekā 3800 gadījumu, 70% no tiem – vīriešiem.