Beļģu diplomātam būs jāatbild par 1960. gada notikumiem

Beļģijā tiesas priekšā būs jāstājas bijušajam diplomātam Etjēnam Davinjonam, kurš tiek apsūdzēts noziegumos, kuri noveda pie pirmā Kongo Demokrātiskās Republikas premjera Patrisa Lumumbas nogalināšanas 1961. gadā.

Deviņdesmit trīs gadus vecais Davinjons, kurš ir bijušais Eiropas Komisijas viceprezidents, ir vienīgais apsūdzētais lietā, kas attiecas uz pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumu bijušajā Beļģijas kolonijā Kongo.

Diplomāta iesaiste

Beļģu aristokrāts un bijušais diplomāts Davinjons, domājams, tiesas priekšā stāsies nākamā gada sākumā. Apsūdzības Davinjonam izvirzītas par dalību trīs kara noziegumos, kas saistīti ar Lumumbas nogalināšanu, otrdien nolēma Briseles tiesa. Apsūdzības izvirzītas par personas nelikumīgu aizturēšanu, par tiesību liegšanu karagūsteknim uz taisnīgu tiesu un par pazemojošu izturēšanos. Vēsturiskie notikumi attiecas uz laiku, kad Davinjons bija praktikants Beļģijas Ārlietu ministrijā, kur bija sācis strādāt 1959. gadā. 1960. gada jūnijā Beļģijas Kongo ieguva neatkarību, bet Lumumba kļuva par jaunās valsts pirmo premjeru. Viņa varas laiks bija ļoti īss, jo jau septembrī pret viņu notika apvērsums, kura laikā viņš zaudēja varu, vēlāk tika sagūstīts, bet 1961. gada 17. janvārī – nošauts separātiskajā Katangas provincē. Noziegumus pastrādājuši vietējie separātisti ar Beļģijas algotņu atbalstu. Vēršanās pret Lumumbu notikusi ar Beļģijas varasiestāžu ziņu, 2001. gadā noskaidrots Beļģijas parlamenta veiktā izmeklēšanā. Beļģija redzējusi Lumumbu kā draudu tās politiskajām un ekonomiskajām interesēm. Savukārt 1975. gadā ASV Senāta izmeklēšanā noskaidrots, ka Centrālā izlūkošanas pārvalde bija plānojusi Lumumbu noslepkavot. Šis plāns tomēr netika realizēts. Nepatika pret Lumumbu Rietumos esot pastāvējusi, jo bijušas aizdomas, ka viņš varētu būt draudzīgi noskaņots pret Padomju Savienību.

Kongo Demokrātiskās Republikas pirmais premjerministrs Patriss Lumumba 1960. gada jūnijā.

Foto: AP/Scanpix

Meklē taisnību

2011. gadā Lumumbas ģimene vērsās tiesā pret desmit Beļģijas pilsoņiem saistībā ar viņu iespējamo atbildību par Kongo neatkarības līdera nāvi. Šobrīd no viņiem dzīvs ir palicis tikai Davinjons. Viņš otrdien tiesā Briselē nebija ieradies, toties tur bija Lumumbas mazbērni, kuri pauda apmierinātību un slavēja tiesas lēmumu kā pirmo soli ceļā uz vēsturisko taisnīgumu. "Mēs visi esam atviegloti," reportieriem pavēstīja Lumumbas mazdēls Mehdi Lumumba. Viņš piebilda, ka Beļģija beidzot mēģina tikt galā "ar savu vēsturi". Davinjons pats noliedz vainu sev izvirzītajās apsūdzībās. Viņa advokāti ir argumentējuši, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu notikt taisnīga tiesa. Jāpiebilst, ka Lumumbas slepkavības lieta ilgus gadu desmitus Beļģijā tika uzskatīta par slēgtu. Noslepkavotā Kongo līdera līķis bija izšķīdināts skābē, lai slēptu pēdas, un tikai pēc beļģu rakstnieka un politiskā aktīvista Ludo de Vites attiecīgajai tematikai veltītās grāmatas iznākšanas uzmanību lietai pievērsa Beļģijas parlaments. Par nozīmīgu pagrieziena punktu uzskatāms 2022. gads, kad Kongo tika nogādāts Lumumbas zobs – vienīgā atlieka, kas bija saglabājusies. Tas esot atradies pie kāda beļģu policista, kuram bija uzdots atbrīvoties no nogalinātā līdera līķa. 2022. gadā tā brīža Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro atvainojās Kongo par savas valsts "morālo atbildību".

Davinjons, kurš noraida izvirzītās apsūdzības, ir tiesīgs Briseles tiesas lēmumu par procesa virzību pārsūdzēt. Ja tiesa tomēr notiks, Davinjons kļūs par pirmo Beļģijas amatpersonu, kas tiek saukta pie atbildības par Lumumbas noslepkavošanu pirms sešdesmit pieciem gadiem. Tiesai būs jālemj, cik liela tad ir bijusi bijušā diplomāta ietekme uz tā laika notikumiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā tika noskaidrots, ka Davinjona uzdevums bijis juridiski nopamatot Lumumbas atcelšanu no valdības vadītāja amata. Jāpiebilst, ka Davinjons pēc liktenīgajiem notikumiem sešdesmito gadu sākumā veidoja ļoti sekmīgu karjeru. No 1974. līdz 1977. gadam viņš bija Starptautiskās Enerģētikas aģentūras pirmais vadītājs. Pēc tam viņš nonāca Eiropas Komisijā, kur no 1981. līdz 1985. gadam bija tās viceprezidents. Pēc tam Davinjons pievērsās darbam privātajā sektorā, tostarp banku un aviopārvadājumu jomā.