Kā liecina "Luminor" bankas veiktās aptaujas rezultāti, 45% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nācies piedzīvot krāpnieku uzbrukumus, bet 41% no šiem uzņēmumiem izdevies izvairīties no krāpniekiem. 

Visbiežāk izmantotie krāpniecības paņēmieni, vēršoties pret uzņēmumiem, ir pikšķerēšanas e-pasti, kā arī krāpnieciski zvani un īsziņas.

31% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju norādījuši, ka krāpniecības veids, ar ko viņi ir saskārušies pēdējā gada laikā, ir pikšķerēšanas e-pasti. 22% respondentu saskārušies ar viltotiem zvaniem un īsziņām, 10% – ar viltus tirgotāju (sadarbības partneru) darbībām, savukārt 8% saņēmuši viltus rēķinus. "Lai gan tieši pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas gadījumu apmērs nav būtiski pieaudzis, krāpniecības riskam īpaši pakļautas ir personas, kurām ir piešķirta piekļuve uzņēmuma kontiem. Izpaužot internetbankas pieejas datus, krāpnieks maksājumus var veikt gan no privātpersonas, gan saistītā uzņēmuma kontiem atbilstoši piešķirto tiesību apjomam," šajā sakarā skaidrojusi Marija Celma, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte.