Tā kā sagaidāms, ka pavisam drīz vēja turbīnas Latvijas ārēs augs kā sēnes pēc lietus, klimata un enerģētikas politikas veidotāji veido drošības spilvenu, kas palīdzētu mazināt iedzīvotāju neapmierinātību ar vēja elektrostaciju (VES) radīto diskomfortu.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izveidotā vēja parku potenciālo vietu karte liecina, ka Vidzemē tiks būvētas VES ar kopējo jaudu 2268 megavati (MW), Latgalē – 1155 MW, Zemgalē – 664 MW, bet Kurzemē, kur vēja ir visvairāk, – 6998 MW. Tieši Kurzemē šobrīd ir vērojama vislielākā sabiedrības neapmierinātība, Pāvilostas iedzīvotāji ir sacēlušies pret vērienīga vēja parka būvniecības plāniem pilsētas tiešā tuvumā, kompensāciju ieviešanu vērtējot kā tuvredzīgu uzpirkšanas mēģinājumu.
Nevarēs pārsniegt trīs minimālās algas
Tām pašvaldībām un mājsaimniecībām, kas atradīsies divu kilometru rādiusā no vēja turbīnām, kas ir vismaz 100 metrus augstas, ik gadu plānota kompensācija 2500 eiro apmērā par katru uzstādītās vēja turbīnas MW. Tiesa gan, kompensācijas neattieksies uz līdz šim uzbūvētajām vēja turbīnām, bet gadījumā, ja turbīnu masti tiks nomainīti pret jauniem, daudz augstākiem, kompensācijas varēs saņemt.
Turbīnas nedrīkstēs būvēt tuvāk par 800 metriem no dzīvojamajām mājām.
Aptuveni puse no kompensācijas summas tiks iedzīvotājiem un puse pašvaldībai,
savukārt gadījumā, ja uzstādītās turbīnas apkārtnē nebūs mājsaimniecību, visa kompensācijas summa nonāks pašvaldībā. "Kompensācija būs pieejama tikai tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo teritorijās, kur tiks uzstādītas turbīnas, bet, ja kāds plāno pārvākties uz šīm teritorijām, lai tādējādi nopelnītu, tad šī kompensācija netiks maksāta," skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Kompensācijas apjoms tiks aprēķināts katras mājsaimniecības īpašniekam individuāli, tas paredzēts vismaz vienas minimālās mēnešalgas apjomā, bet nevarēs pārsniegt trīs minimālās algas. Attiecīgi pārējā summa nonāks pašvaldībā.