7.1 °C
Gatavojoties "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) kopā ar ģenerāluzņēmēju "ERB Rail" 11.–13. decembrī Iecavas kultūras namā rīkos pamattrases būvniecības informatīvās dienas, informē laikraksts "Bauskas Dzīve".
Informatīvajās dienās Iecavā varēšot uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi šogad un 2025. gadā, to ietekmi uz Bauskas reģionu, kā arī vietējo iedzīvotāju kopienu. Pasākums atsevišķi organizēts sadarbības organizācijām un atsevišķi – iedzīvotājiem.
Novada ļaudis aicināti apmeklēt informatīvās dienas Iecavas kultūras namā, lai iepazītos ar pamattrases būvniecības informatīvajiem materiāliem, tiktos ar EDzL un "ERB Rail" ekspertiem.
Tikšanās ar iedzīvotājiem 12. decembrī paredzēta no plkst. 12 līdz 15, savukārt 13. decembrī – no plkst. 16 līdz 19.
Pamattrases celtniecība ietvers "Rail Baltica" darbus ārpus Rīgas, kā rezultātā jāizveido "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra 230 kilometru garumā – sliežu ceļu apakšbūve un virsbūve, zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādījis, ka "Rail Baltica" projekts Latvijā esot sasniedzis nākamo fāzi. Sadarbībā ar būvnieku, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm esot pabeigti priekšdarbi, lai sāktu būvniecību pamattrases posmā Bauskas novadā pie Iecavas. Šajā posmā īpašs uzsvars būšot likts uz resursu un infrastruktūras plānošanu, kā arī spēcīgas komandas izveidi, lai būvdarbi ritētu uz priekšu sekmīgi.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
