Izgaršot, kāda padevusies šā gada raža, biedrība "Pļaviņu pļāvēji" aicinājusi rudens ballē Aiviekstes pagasta tradīciju zālē. Pasākums rīkots sadarbībā ar Aiviekstes pagasta senioru biedrību "Ābeļziedi" un Pļaviņu kultūras centru, informē laikraksts "Staburags".
Kāda bijusi vasara un rudens garša, varot izvērtēt, kad dārza un meža labumi nonākuši burciņās. Par šā gada ražas svētku dārzeni bijis izvēlēts sīpols, taču vērtējumam pasākuma dalībnieki piedāvājuši arī citu dārzeņu, ogu un augļu pārvērtības. Žūrijā deleģēti tikai kungi, kuriem godpilnais uzdevums nepavisam nav bijis viegls, jo vajadzējis nogaršot ap simt dažādu ēdienu un dzērienu, izvērtējot labāko veikumu vairākās nominācijās. No tā visa gardāko noteikuši arī pasākuma apmeklētāji.
Sāļo konservējumu grupā vislielāko atzinību guvusi Rita Ginaite par sēņu salātiem. Tajos pievienoti dažādi dārzeņi, bet galvenā sastāvdaļa ir cūcenes, kas sagrieztas lielos gabalos. Saldo konservējumu grupā augstākais novērtējums Vijai Bērziņai par ķirbju ievārījumu. Sulu, vīnu un citu dzērienu nominācijā nepārspēts bijis Baibas Ūbeles cidoniju uzlējums. Savukārt sīpola ekstremālajās pārvērtībās uzvara piešķirta Lidijas Fogeles veikumam, kuras gatavotajos salātos bijuši ne tikai sīpoli, bet arī citi dārzeņi. Apmeklētāju vērtējumā gardākais konservējums bijis Dainai Kazačkovai.
Ražas svētku dalībniekiem bijusi iespēja pārbaudīt arī pašiem savu erudīciju, bez svēršanas nosakot dārzeņu svaru, gatavojot salātus, un citās aktivitātēs.
Biedrības "Pļaviņu pļāvēji" vadītāja Sarmīte Norvaiša pateikusies visiem par lielo atsaucību un aicinājusi ražas svētkos nākamgad tikties atkal.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.8 °C





































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













