8 °C
Lieldienu tradīcija – šūpošanās ir ļoti sena un mītiem apvīta. Latviešiem mūsdienās šūpošanās saistās ar odu un dunduru aizbiedēšanu vasarā.
Šūpoles simbolizē mūžīgo saules ritu, un ar kārtīgu izšūpošanos no ķermeņa iespējams padzīt nogurumu un pasargāt sevi no ļaunajiem gariem.
Katras Lieldienas bija vajadzīgas jaunas šūpoles – vecās pēc Lieldienām jāsadedzina, lai tajās izšūpotais aizlido kopā ar dzirkstelēm un raganas tajās nevarētu šūpoties.
Ar vienas dienas šūpošanos bija par maz, tāpēc to darīja katru dienu visas Lieldienu nedēļas garumā.
Dziesmas un dejas, arī apdziedāšana bijusi neatņemama sastāvdaļa savas imunitātes, ģimenes labklājības un lauku ražīguma nodrošināšanai.
Jāatceras, ka pie šūpolēm mazi bērni jāsargā no nokļūšanas tām pārāk tuvu, nedrīkst arī atstāt bez uzraudzības šūpoļu tuvumā. Tām jāizvēlas piemēroti konstrukcijas materiāli un pašās šūpolēs, lai nesavainotos.
