Ir kopīpašums – lauku viensēta, kurā ietilpst dzīvojamā māja, kūts un šķūnis. Šīs ēkas savulaik pie notāra sadalītas domājamajās daļās, bet pagalma zeme nav sadalīta. Cik liela zemes platība katrai no kopīpašuma ēkām pieder pēc likuma? Kā šo zemi godīgi sadalīt? Jautā Rita Cēsu pusē.

Gadījumos, kad vienādas pakāpes mantinieki saņem mantojumu bez testamentā ierakstītām konkrētām norādēm par katram pienākošos mantojuma daļu un īpašums ir viens, parasti notiek tā sadalīšana tā sauktajās domājamajās daļās. Ideāli, ja īpašnieki var uzreiz vienoties par īpašuma pārdošanu, – to var iegādāties gan kāds no mantiniekiem, gan kāda trešā persona, un naudu sadalīt līdzīgās daļās nav nekādu problēmu. Tomēr visai bieži šādu situāciju risinājumi jāmeklē pie notāriem, bet neatrisināmu strīdu gadījumā arī tiesā.

Zeme nepienākas automātiski

Tas, cik liela zemes platība katrai ēkai atkarībā no lietojuma veida vienkārši pienākas, nav noteikts nevienā likuma normā.

Vienīgais izņēmums ir privatizācijas juku laikos radušās situācijas, kad zemi paspējis privatizēt viens īpašnieks, bet māja pieder kādam citam, piemēram, denacionalizācijas ceļā atgūstot senču īpašumu. Šādas situācijas veidojās, piemēram, tā saukto Breša zemnieku laikā. Šādos gadījumos mājai uz cita īpašnieka zemes bija jānodrošina 0,5 hektāri zemes.

Savukārt lietošanas maksu par šādu zemi sauc par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām (piespiedu noma tika likvidēta no 2022. gada 1. janvāra), bet samaksa ir 4% no zemes kadastra vērtības.

Iespējams, konkrētajā gadījumā īpašnieki var savstarpēji vienoties, kā pagalmu sadalīt lietošanā, izmantojot šīs iespējas.