3.1 °C
Aktīvisti sociālajos tīklos aicināja vienu nedēļu marta vidū boikotēt lielās pārtikas veikalu ķēdes, protestējot pret straujo pārtikas cenu pieaugumu Zviedrijā. Vai viena lielveikalu ignorēšanas nedēļa spēja kaut ko mainīt?
Gēteborgas Universitātes pasniedzēja Eva Osiansone intervijā Zviedrijas televīzijai uzsvēra, ka īsam boikotam nebūs lielas ekonomiskās ietekmes, taču tas var kalpot kā spēcīgs paziņojums, kas liek dažiem pārtikas preču nozares spēlētājiem apsvērt cenu pazemināšanu. Saskaņā ar Zviedrijas centrālās statistikas biroja datiem, pārtikas cenu pieaugums februārī bijis augstākais kopš 2023. gada februāra, sasniedzot jaunus rekordus – vairāk nekā par 3,9 procentiem, kas ir lielākais pieaugums pēdējo 20 gadu laikā. Visaugstākais cenu kāpums tika novērots kafijai – par 23% kopš pagājušā gada janvāra.
Trūkst konkurences
Atbildot uz kritiku gan no politiķu, gan patērētāju puses, pārtikas veikalu pārstāvji kā galvenos iemeslus norādīja ārējos faktorus, tai skaitā, augstākas degvielas un enerģijas cenas, kas ietekmē gan lauksaimniecības, gan transporta nozaru izmaksas. Lielo pārtikas veikalu pārstāvji aicina valdību samazināt nodokļus un darba devēju iemaksas lielumu.
Tomēr Zviedrijas Konkurences padome uzskata, ka viens no svarīgākajiem iemesliem ir konkurences trūkums šajā nozarē.
Viskarstākais kartupelis debatēs ir konkurences trūkums pārtikas tirdzniecības sektorā. Gandrīz 90 procentus Zviedrijas pārtikas tirgu kontrolē trīs lielās ķēdes – ICA, "Axfood" un "Coop" –, veidojot tā saucamo oligopolu (kas nozīmē, ka daži spēlētāji kontrolē lielāko daļu tirgus). ICA ir pārliecinošs tirgus līderis visā valstī, savukārt "Coop" un "Axfood" cīnās par otro vietu. "Lidl", kas ir sevi nišējis kā zemo cenu ķēde ar unikāliem produktiem un augstas kvalitātes svaigiem produktiem, strauji iekaro tirgus daļu, tomēr vēl krietni atpaliek no līderiem. Boikota laikā patērētāji tika mudināti iepirkties "ne ķēdes" veikalos. Tomēr vairāki "Latvijas Avīzes" uzrunātie atzīst, ka alternatīvu pārtikas iegādei ir maz. Boikota laikā influenceris Andreas Jakobsons savos sižetos stāstīja arī par lieveikalu atkritumu konteineros nonākušo pārtiku.
Tautiešus cenas ietekmē atšķirīgi
Pensionāre Dace Lagerborga stāsta, ka viņa pārlieku neizjūt pārtikas cenu kāpumu. Viņas apkārtnē ir viens no ķēdes veikaliem, bet iepirkties citur ir tālu. Savukārt divu meitu māmiņa, biomedicīnas analītiķe Dace Balode min, ka viņa cenu kāpumu izjūt, tāpēc ir atteikusies no atsevišķām pārtikas precēm.
Savukārt Daina Millers-Dalsjo netic, ka tik īslaicīgs boikots var kaut kādā veidā ietekmēt lielās pārtikas ķēdes, bet, viņasprāt, vērtīgākais ir pievērstā pastiprinātā uzmanība.
Cita ģimene, kurā arī aug divi bērni, savukārt atzīst, ka viņi mazāk iegādājas "Eco" produktus. Solvita Nilsone, kura dzīvo Zviedrijas rietumos, savukārt raksta, ka viņi mēdz iepirkties "Reko ring", kur ir nopērkama ekoloģiska zemnieku produkcija tieši no ražotājiem.
Tirgus uzraugi kritizē
To, ka trīs Zviedrijas lielākie pārtikas tirgus dalībnieki kontrolē apmēram 90% tirgus, ir kritizējušas gan Patērētāju aģentūra, gan Konkurences padome. Pārtikas ražotāji tiek piesaistīti ar ilgstošiem līgumiem, pat tad, ja cenas veikalos pieaug, tas nenodrošina ražotājam papildu samaksu. Izveidotajā sistēmā ražotāji ir aizvietojami, un patērētāji zaudē izvēles brīvību.
Zviedrijas Konkurences padomes ziņojumā teikts, ka pārtikas lielveikalu ķēdes izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū, lai saglabātu augstās cenas.
Ilgtermiņa līgumi nosakot ekskluzīvas piegādes saistības, un tie ievērojami ierobežo ražotāju iespēju noteikt iepirkšanas cenu, un nauda nenonāk ražotāja maciņā.
Medijos turpinās intensīvas diskusijas par iespēju ieviest noteikumus, lai efektīvāk kontrolētu pārtikas cenas. Kreisās partijas vadītāja Nuši Dadgostara atbalsta boikotu pret pārtikas gigantiem. "ICA vien gūst peļņu 26 miljardu apmērā, tajā pašā laikā, kad daudzām ģimenēm ar bērniem ir grūtības nopirkt pārtiku," saka Dadgostara. Vairāki Zviedrijas politiķi pauduši pārliecību, ka līdzsvarotāka pārtikas tirgus izveidei nepieciešama lielāka caurskatāmība un lielāks atbalsts mazajiem spēlētājiem.
Valdība aicina uz sarunu
Finanšu ministre Elizabete Svantesone (M) un lauksaimniecības lietu ministrs Pīters Kulgrēns (KD) martā uz sarunu aicināja Zviedrijas Lauksaimnieku federāciju (LRF), Zviedrijas Pārtikas preču lielveikalu pārstāvjus, lai pārrunātu veicamos soļus pārtikas cenu samazināšanai. Valdība jau iepriekš ir devusi uzdevumu Zviedrijas Nacionālajai mājokļu, būvniecības un plānošanas pārvaldei pārskatīt noteikumus, kuri saistīti ar jaunu pārtikas preču veikalu izveidi.
Kulgrēns piebilst, ka valdība ir aicinājusi pašvaldību politiķus visā valstī "spert soļus" šajā virzienā jau tagad, jo zemo cenu veikalu trūkst apmēram 102 no 290 Zviedrijas pašvaldībām.
Pārtikas lielveikalu pārstāvji noraida kritiku par nepamatotu cenu kāpumu. "Coop" izpilddirektors Anders Torells tikšanās laikā ar valdību apgalvoja, ka dažu produktu cenu paaugstinājums saistīts ar ārējiem faktoriem, laika apstākļiem attiecīgajos reģionos un globālo inflāciju. ICA izpilddirektors Ēriks Lundbergs iesniedza valdībai priekšlikumus par PVN un darba devēju iemaksu pārskatīšanu.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
