No kvasa un kefīra līdz kombučai, sidram un vīnam – fermentētie dzērieni gadsimtiem ilgi ir bijusi daļa no dažādu kultūru kulinārajām tradīcijām. 

Sākumā cilvēki fermentācijas procesu vēl neizprata un, piemēram, Senajā Grieķijā šo pārvērtību bieži skaidroja ar dievišķu spēku. Viņi redzēja, ka vīnogu sula pēc kāda laika pati sāk burbuļot, kļūst stiprāka un pārvēršas vīnā, taču mikroorganismus vēl nepazina. Grieķu mitoloģijā vīna rašanos saistīja ar vīna un auglības dievu Dionīsu. Tika uzskatīts, ka Dionīss cilvēkiem dāvājis vīnogulāju un iemācījis gatavot vīnu. Vīna tapšana tika uztverta kā sava veida brīnums – dabas un dievu dāvana, kurā vīnogu sula atdzīvojas un pārvēršas par citu dzērienu.

Grieķu filozofi mēģināja šo procesu skaidrot. Piemēram, Aristotelis rakstīja, ka vīns rodas no iekšējā siltuma un dabiskas pārvērtības vīnogu sulā. Tomēr tikai daudzus gadsimtus vēlāk, 19. gadsimtā, zinātnieki pierādīja, ka fermentāciju patiesībā izraisa raugi un baktērijas.