“Guļ tik saldi kā mazs bērns!” – baltā skaudībā saka, uzlūkojot cieši aizmigušu cilvēku. Tikai šodien tādā guļ laikam vien retais, vairāk ir to, kuri sūdzas par problēmu aizmigt un miega kvalitāti. Ne velti tagad ir miega kabineti, miega centri, un pie miega speciālista pat pagarā rindā jāstāv.

Lai gan par miegu runā un raksta diezgan daudz, arī cilvēki savā starpā par to runā un dalās pieredzē, kādu tēju miegam labāk dzert, vai pirms naktsmiera vajadzētu skatīties Degpunktu vai labāk palasīt grāmatu, tā īsti miegs joprojām netiek novērtēts. Kāpēc cilvēkam tas tik svarīgs, kurā brīdī, negaidot, kamēr par to sāks iebilst gan fiziskā, gan emocionālā veselība, miega traucējumu gadījumā jāvēršas pie speciālista, stāsta Miega slimību centra neiroloģe Sandra Svilpe.

Kas traucē aizmigt

Lai labi izgulētos, vispirms, protams, jāiemieg. Vieniem tas izdodas, līdzko galva uz spilvena nolikta, citi stundu skaita aitiņas, bet tāpat nevar aizmigt. Kas pie vainas? “Lielākais traucēklis ir stress, pārslodze, trauksme, neregulārs darba laiks, pārāk garas darba stundas. Mūsdienās to vēl papildina internetā, televīzijā gūtā informācija, kas pār mums gāžas visu diennakti. Līdz ar to cilvēki nevar/nepagūst atslābināties, normāli sagatavoties naktsmieram. Mēs paši arī esam kļuvuši pieejami visu diennakti – ar zvaniem, īsziņām, e-pastiem, un tas dara mūs nervozus. Tāpēc pašu interesēs būtu to ierobežot, piemēram, telefonu vakaros izslēgt vai vismaz ieslēgt klusuma režīmu. Jāraugās arī, lai informācijas gūstā nedzīvo un internetā ar draugiem līdz pat rīta pusei nekomunicē bērni. Pretējā gadījumā nojūk miega režīms, bet atgriezties tajā kā lieliem, tā maziem ir grūti,” uzsver daktere Sandra Svilpe.