Atradu mājās pirms diviem gadiem pirktas mārdadža sēklas. Vai tās vēl ir maļamas un lietojamas kā ārstniecības līdzeklis? Pie kādām kaitēm var lietot mārdadža sēklas? Jautā Rita Pļaviņās. Konsultē ārsts-fitoterapeits Artūrs Tereško.

Veselības uzlabošanai un profilaksei īstā mārdadža (Silybum marianum L.) sēklas tiek izmantotas jau vairāk nekā 2000 gadu. Šis augs tiek uzskatīts par visnekaitīgāko no ārstniecības augiem, jo neizraisa nekādas blaknes, turklāt tā devums veselībai ir izcils.

Novākšana, uzglabāšana, lietošana

Mārdadža ziedu galviņas ar sēklām ievāc aptuveni nedēļu pēc auga noziedēšanas – tas zied no jūnija līdz septembrim. Par sēkliņu gatavību liecina to iekrāsošanās brūnā krāsā. Mārdadža sēklas ir cietā apvalkā, tāpēc tās neoksidējas, līdz ar to uzglabājamas un ārstnieciskā nolūkā lietojamas kaut piecus gadus. 

Sēklas uzglabā sausā vietā, kur tām nepiekļūst saules stari. Jārauga, lai sēklās neiemestos kodes, tāpēc vislabāk uzglabāt cieši aizvākojamā stikla burkā. Pirms lietošanas sēklas samaļ. Nevāra, jo vārot cietā apvalka dēļ viss labums tāpat paliks sēklās. Tās satur visus B grupas vitamīnus, arī A, D, E, F, K vitamīnu un citas vērtīgas vielas. 

Pret kādām kaitēm lieto

Vislabāk mārdadža sēklas zināmas kā aknu veselības uzlabotājas. Tajās esošie glikozīdi silimarīns un izosilibīns nostiprina aknu šūnu apvalkus un padara tos izturīgus pret vīrusiem, palielinās aknu šūnu atindēšanas spēja.