Vecumā pēc 65 gadiem, palielinās kritienu risks, un sievietes cieš biežāk nekā vīrieši. Bieži vien negadījuma sekas ir lauzti kauli, īpaši, ja senioram ir samazināts kaulu minerālais blīvums vai jau attīstījusies trauslo kaulu slimība – osteoporoze. Ļoti nopietnas sekas var būt augšstilba kaula lūzumam, kura dēļ vecais cilvēks var palikt uz gultas vai pat vēl ļaunāk. Kritiens šajā vecumā ir viens no biežākajiem ārējiem jeb ar slimībām nesaistītiem nāves cēloņiem.
Ar gadiem cilvēka redze, koordinācija, uzmanība un līdzsvars sāk mainīties. Pētījumi liecina, ka aptuveni 10% cilvēku vecumā no 60 līdz 70 gadiem ir gaitas un līdzsvara traucējumi, bet pēc 80 gadiem šādi traucējumi jau ir vairāk nekā pusei. Pakāpeniski samazinās muskuļu masa, īpaši tad, ja seniors ir mazkustīgs, pasliktinās propriorecepcija jeb uztvere par ķermeņa novietojumu un kustību telpā, kā arī spēja to koordinēt. Tie ir biežākie iemesli, kāpēc līdz ar vecumu paklupt gadās arvien biežāk.
Staigāšanu vēl vairāk apgrūtina dažādas hroniskas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, glaukoma un citas acu slimības, kas ietekmē redzi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās, liekais svars.
Īpaši nelabvēlīgi pārvietošanos ietekmē neiromuskulārās slimības: insults, perifērās neiropātijas, multiplā skleroze, Pārkinsona slimība, muskuļu distrofija. Tās izraisa izmaiņas vai bojājumus galvas vai muguras smadzenēs, arī perifērajos nervos vai muskuļu šķiedrās, izraisot līdzsvara un koordinācijas traucējumus, kā arī samazinot muskuļu tonusu un spēku. Izmaiņas nervos un muskuļos neļauj laikus reaģēt uz maņu orgānu raidītajiem signāliem un izvairīties no kritiena.
Lai izvērtētu krišanas risku senioriem, speciālisti mēdz izmantot vienkāršu testu, palūdzot senioru bez roku atbalsta piecelties no krēsla un veikt sešu metru distanci jeb trīs metrus turp un atpakaļ, bet pēc tam atkal apsēsties.
Uzņemot laika atskaiti no piecelšanās līdz aps-šanās brīdim, var spriest par kritienu risku. Ja testam nepieciešams vairāk par 13 sekundēm, risks ir paaugstināts.
18.3 °C
