Dzeršanas dēļ valsts budžetā zaudēti miljoni

Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktā pētījuma, dati liecina, ka finansiālie zaudējumi valsts budžetam veselības, ekonomikas un sociālajā jomā no alkohola lietošanas 2021. gadā radījusi zaudējumus 149,7 miljonu, bet valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas aplēstas 439,9 līdz 602,2 miljonu eiro apmērā.

Pētījumu laika posmā no 2022. līdz 2023. g. septembrim veica Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs Eiropas Sociālā fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi".

Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir saistīta ar vairākiem simtiem slimību, tajā skaitā aknu cirozi, ļaundabīgajiem audzējiem, sirds un asinsrites sistēmas slimībām. Slimības, kurām alkohola lietošana ir riska faktors, var tikt iedalītas trijās grupās: tās, kuras rodas alkohola lietošanas dēļ, piemēram, alkohola psihoze, akūti stāvokļi un hroniskas slimības, kuras var rasties gan alkohola lietošanas, gan arī citu iemeslu dēļ. 

Tika secināts, ka ar alkoholu saistītās tiešās izmaksas veselības aprūpes jomā 2021. gadā kopumā bija 56,6 milj. eiro. 

Lielāku daļu no šiem izdevumiem veidoja izdevumi stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (41,2%), izdevumi kompensējamo medikamentu nodrošināšanai (22,8%) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izdevumi saistībā ar izpildītajiem izsaukumiem pie pacientiem, kuru stāvoklis tiešā vai netiešā veidā bija saistīts ar alkohola lietošanu (20,3%).

Priekšlaicīgas nāves – līdz 64 gadu vecumam – alkohola izraisītu iemeslu dēļ zaudēti 14 914 potenciāli mūža gadi jeb apmēram 16,2% no visiem zaudētajiem gadiem šajā vecumā (vīriešiem 4,1 reizes vairāk). Tā iemesls ir daļēji ar alkohola lietošanu saistītie akūti stāvokļi, piemēram, transporta negadījumi, tīšs paškaitējums, noslīkšana.

No tiešajiem ar alkohola lietošanu saistītajiem cēloņiem visvairāk gadu zaudēts alkohola izraisīto aknu slimību (21,2%), saindēšanās ar alkoholu (8,7%), kā arī psihisku un uzvedības traucējumu alkohola lietošanas dēļ (11,3%).

Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu.