Pēc studijām Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Dainai un Mārim Zariņiem nebija prātā doties uz laukiem. No īrēta dzīvokļa pārcēlušies uz pirktu par aizņēmumu, bet prieka – maz. Meitas Annas ratiņi katru dienu bija jāstiepj uz piekto stāvu, daļa kaimiņu – bijušie okupācijas armijas veterāni, kas latviski ne bū, ne bē un vai katra teikuma galā piemetina "naša pobeda" (latviski – mūsu uzvara). Arī pagalmā bērni saprata tikai krieviski, tāpēc dēlam Olafam nekāda spēlēšanās ar viņiem nesanāca. 

Kad vēl parēķināja, ka visa nauda aiziet par kredīta maksājumiem, lēmums bija skaidrs – no pilsētas jāpārceļas uz dzīvi laukos Dainas vecāku mājās "Granskalni" Gaiķu pagastā. Ienākuši šeit 2008. gadā, un ne brīdi šo soli nenožēlo.

Abiem ir algots darbs – Daina strādā netālajā Gaiķu pamatskolā par skolotāju, Māris – akciju sabiedrībā "Augstsprieguma tīkls" par Brocēnu iecirkņa vadītāju. Papildu ienākumi nāk no pašu saimniecības. Zariņiem ir četri bērni, divi pieauguši, bet divi vēl skolas vecumā.

Viss vīnā!

Pirms nākt uz "Granskalniem", bijis tikai viens noteikums – nekādu mājlopu! Toties uz septiņiem hektāriem aramzemes un mežu viņi raudzījās praktiski – no meža nāks malka apkurei, lauku izmantos ražošanai."