Ko darīt, kad pēkšņi piezvana paziņa un pavēsta, ka jūsu bērnības māju grasās pārdot malkā? Vērīgāks lasītājs atbildi jau zina, ka Preiļu novada Saunas pagasta "Priedīšu" sētai pēdējā brīdī izdevās paglābties no iznīcības un kļūt par Elitas un Valda Kressu* ģimenes miera ostu nu jau vairāk nekā divdesmit gadus. Šādu veiksmes stāstu Latvijā nav mazums, un vai katrs ir ne tikai pieminēšanas, bet raksta vērts.

Pašiem sava Jāņu vieta


"Priedīši" savulaik piederēja Valda vecaimammai un krustmātei, bet 1972. gadā tika pārdoti svešiem ļaudīm. Kad tās 
iemītnieks aizgājis aizsaulē, 
ilgu laiku māja stāvējusi neapdzīvota.


Kad Jāņu dienā Kresses braukuši skatīties, kas no īpašuma palicis pāri, dzīvojamajā ēkā pat neuzdrošinājušies ieiet. Skats visapkārt pavēries bēdīgs. "Ēkas nolaistas, kūts gandrīz sabrukusi, klēts un šķūnis vēl kaut cik turas, viss aizaudzis, nekopts," atminas Valdis. Tomēr pieņemts lēmums viensētu pirkt. Par dažiem simtiem latu nevarējām neņemt, viņš piebilst. Cena gan nebijis vienīgais iemesls, krietna tiesa – arī bērnības atmiņām.


Māju laukos viņi bija meklējuši jau krietni iepriekš. "Pašiem ap četrdesmit, abi bērni pad
smitnieki, vienmēr bija jādomā, kur svinēsim Jāņus, kādos laukos pavadīsim vasaras, bet piemērotu nebija izdevies atrast," stāsta Elita un smaidot piebilst, ka ar šodienas skatu saprotot – "Priedīši" viņiem bija lemti.