Smiltenes tehnikums ir kā pilsēta pilsētā (juridiski gan atrodas Smiltenes pagastā), tā ir vieta, kur vairāk nekā simtgadīga pieredze mijiedarbojas ar mūsdienu tehnoloģijām.
Smiltenē – 24 ēkas (Alsviķu struktūrvienībā – vēl deviņas ēkas), plus vēl zeme un mežs. Tehnikumam ir liela saimniecība – Latvijā tādu skolu nav daudz. No vienas puses, ir labi, jo saimnieciskā darbība palīdz nopelnīt. Bet, no otras puses, ir lielas apsaimniekošanas rūpes. Septembrī mācības uzsāka 850 audzēkņi. Tehnikumā mācās audzēkņi no visiem Latvijas novadiem, izņemot vienu. Kā sokas tehnikumam, ko skola piedāvā – par to saruna ar Smiltenes tehnikuma direktoru Rolandu Aģi.
Smiltenē trīs galvenie izglītības virzieni: ceļu būve, lauksaimniecība un tūrisms (ieskaitot ēdināšanu). Alsviķu struktūrvienībā (tur zinības apgūst īpaši bērni, kam nepieciešams papildu atbalsta personāls): šūto izstrādājumu tehnoloģijas, ēdināšanas pakalpojumi, kokizstrādājumu izgatavošana, būvdarbi, dārzkopība, ādas apstrādes tehnoloģijas. Unikālas profesijas, piemēram, veterinārārsta asistents, būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķis, Alsviķos – apavu labotājs.
Kādi jaunieši, ar kādām zināšanām un motivāciju pie jums atnāk?
R. Aģis: Tāda viena portreta nav. Jūtams, ka pēc 9. klases pabeigšanas liela teikšana vēl ir vecākiem. Zināšanu un prasmju amplitūda ir ļoti liela. Jāsaprot, ka mēs iedodam tikai pamatus. Jaunieti pieslīpē nozares, kas ir lielas un sarežģītas, ar specifiskām zināšanām un prasmēm.
Piemēram, transportbūvju būvtehniķa profesija balstās uz aprēķiniem, matemātiku, fiziku – un kā mums valstī kopumā skolās ar to sokas, mēs labi zinām...
Tāpēc esam piesaistījuši papildu skolotājus eksaktajiem priekšmetiem (diemžēl eksakto priekšmetu apjoms profesionālajā izglītībā ir mazāks nekā vispārējā vidējā izglītībā), nodrošinājuši papildu konsultācijas, lai šo matemātikas un fizikas nebūšanu atrisinātu, jo bez tām nevar, it īpaši ceļu būvē, kur vēl matemātika un fizika jāsasien kopā ar inženierzinātnēm, dzīves patiesībām.
Mums jāsagatavo vidēja līmeņa augstas klases speciālists, kurš prot organizēt gan savu, gan citu darbu. Prasību nonivelēšana, lai formāli sasniegtu rezultātus eksāmenos, bija liela kļūda. Labi, ka esam to apzinājušies. Tas nozīme, ka jaunietis nav pilnvērtīgi apguvis vielu, bet mēs, pieaugušie, dodot tik lielas pielaides, sabojājam jauniešiem nākotni.
Esam maza nācija, mums nav tādu resursu un privilēģiju kā, piemēram, Vācijā, Austrijā, Francijā. Mēs kā nācija novecojam, un mums svarīgi, kas nāks mūsu vietā.
No tautsaimniecības skatpunkta kritiski svarīgi noturēt tieši šo vidusposmu – profesionālo izglītību.
Jau izskanējuši statistikas dati, ka Latvijā 27 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādā un nemācās. Manuprāt, mazajai Latvijai šokējošs skaitlis.