-7.8 °C
Apkopotā informācija par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā ir skarba. 2025. gadā bojā gājuši 118 cilvēki – par sešiem vairāk nekā gadu iepriekš, un šā gada janvārī melno statistiku papildinājuši jau deviņi mirušie. Pērn avārijās uz ceļiem ievainoti 3844 cilvēki, tostarp – 326 smagi, kas gan ir par 133 cilvēkiem mazāk, taču optimismam nav pamata. Kādi ir cēloņi dramatiskajai ceļa negadījumu statistikai, un kā vērst situāciju uz Latvijas ceļiem būtiski drošāku?
Esmu autovadītājs ar trīsdesmit gadu stāžu. Šajā laikā, rēķinot nobrauktos kilometrus, desmitiem reižu apriņķota zemeslode, piedzīvota gan smaga avārija, gan sadursme ar meža dzīvnieku, tādēļ man nav jāatgādina, ka, sēžoties pie auto stūres, ir jāpiesprādzējas. Tas mani ir glābis šajās ekstrēmajās situācijās. Taču pērnā gada asiņainā statistika liecina, ka negadījumu pētījumos noskaidrots – vismaz piecpadsmit bojāgājušie nebija piesprādzējušies un sadursmes brīdī tika izmesti no automašīnas, gūstot nāvējošas traumas. Kopumā vismaz divdesmit astoņi no mirušajiem ceļu satiksmes negadījumos nebija lietojuši drošības jostas vai bija tās izmantojuši nepareizi.
Kopš 2024. gada uz smagiem ceļu satiksmes negadījumiem bez operatīvajiem dienestiem izbrauc arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) eksperti, lai noskaidrotu avāriju rašanos ietekmējošos faktorus, izstrādātu ieteikumus šādu negadījumu novēršanai nākotnē un operatīvi informētu atbildīgos darbiniekus par potenciālu bīstamību ceļu infrastruktūrā vai satiksmes organizācijā. Galvenais secinājums –
joprojām vislielākās problēmas Latvijā rada ātruma pārsniegšana vai neatbilstoša tā izvēle konkrētā ceļa apstākļiem,
kā arī pārgalvīga rīcība, pieredzes trūkums un alkohola lietošana, ar ko grēko ne tikai auto, bet arī skrejriteņu vadītāji, riteņbraucēji un gājēji.
Lai gan bieži avāriju cēlonis ir pārsniegtais ātrums, tomēr dati liecina, ka vidējā ātruma kontroles posmos ceļu satiksmes negadījumu skaits caurmērā ir samazinājies par četrdesmit procentiem, bet avāriju ar smagi cietušajiem ir pat par astoņdesmit procentiem mazāk nekā pirms radaru uzstādīšanas. Šie rādītāji vieš piesardzīgu optimismu, tādēļ 2026. gadā Latvijā vidējā ātruma kontroles posmi tiks ierīkoti vēl septiņpadsmit jaunās vietās.
Arī Lietuvas pieredze, noklājot valsts galvenos autoceļus ar teju divsimt vidējā ātruma kontroles radariem, rāda piemēru, jo tādējādi mūsu dienvidu kaimiņi satiksmes negadījumu skaitu būtiski samazinājuši līdz Eiropas vidējam līmenim, kas ir četrdesmit pieci bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju, pretstatā Latvijai (67/1 milj. 2025.). Igaunija gan no vidējā ātruma kontroles radariem atteikusies, un negadījumu skaits atkal sācis augt.
Lai sasniegtu Eiropas vidējo ceļu satiksmes drošības līmeni, uz Latvijas ceļiem nedrīkstam pieļaut vairāk nekā astoņdesmit bojāgājušo gadā, bet šis skaitlis joprojām stabili turas virs simts, kaut gan pēdējos divdesmit gados ir samazinājies četrarpus reižu. Avāriju un bojāgājušo skaita straujāku samazināšanos varētu panākt ar lielāku trafarēto ceļu policijas ekipāžu piedalīšanos satiksmē, spriež CSDD eksperts Oskars Irbītis. Tas būtu preventīvs ceļu drošības uzlabošanas pasākums arī tad, ja autobraucēji netiktu apturēti, jo novērojumi liecina, ka, pamanot ceļu policijas automašīnas klātbūtni, vadītāji cenšas braukt rāmāk un ievērot noteikumus.
Taču problēma ir tāda, ka satiksmes drošības uzraudzībai trūkst ap piecsimt policistu. Kā norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Jančevskis, pavisam kopā ir 1700 ceļu policistu štata vietu, bet faktiski strādā tikai 1200, un pašlaik visvairāk vakanču ir tieši Rīgas reģionā, kur visintensīvākā satiksme.
