Skaisti, ka cilvēki mēdz sapņot par daudz un dažādām lietām. Arī par valsts nākotni. Un, protams, mums ir gan atšķirīgas, gan kopīgas vīzijas. Bet gadās arī tā – kas vienam sapnis, citam pat ļaunos murgos nav rādījies.

Hokejs ir beidzies, tāpēc trešdienas vakarā pirms miega Latvijas Televīzijā vēroju Dombura vadīto spraigo "Kas notiek Latvijā?". Tajā tika apspriests sabiedriskā medija lēmums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu debates krievu valodā. Pareizāk sakot, nu jau lēmums šīs debates nerīkot, jo pirms raidījuma tajā pašā dienā tās tika atsauktas.

Ekrānā varēja redzēt, ka no TV diskusijā klātesošajiem politiķiem vienīgi "Latvijas attīstībai" valdes locekli, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu Vjačeslavu Dombrovski neiepriecināja šāds notikumu pavērsiens, ka politisko partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates sabiedriskajos medijos notiek tikai valsts valodā. Un kāpēc gan lai šāds viedoklis arī nevarētu būt. Arī latvietis Īrijā būtībā varētu neiebilst, ka turienes politiķi savā starpā debatēs sāk plūkties latviski.

Tomēr, lai cik paradoksāli arī izklausītos, jo vairāk Dombrovskis argumentēja savu nostāju, jo ciešāk stiprināja pārliecību, cik absurda ir doma par Latvijas politisko ideju un vēlētāju pārliecināšanas sacīkšu rīkošanu svešvalodā. Šajā ziņā Dombrovska argumenti diskusijā bija patiesi nepārspējami.