Svētdien Latvijā, visticamāk, ielidojis Krievijas drons, bet pirmdien — Ukrainas drons, vērtē NBS

Svētdienas vakarā Latvijas gaisa telpā ielidojušais un izlidojušais objekts, visticamāk, bija Krievijas drons, savukārt aizvadītajā naktī Balvu novadā nokritušais, visticamāk, ir Ukrainas armijas bezpilota lidaparāts, šodien žurnālistus informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) padomnieks Roberts Skraučs un NBS Apvienotā štāba pārstāvis, pulkvežleitnants Intars Bērziņš.

1. novembrī NBS sensori uztvēra iespējamu ārvalsts lidaparāta atrašanos Latvijas gaisa telpā, līdz ar to plkst. 18.57 Krāslavas un Ludzas novados tika izsludināts oranžais brīdinājums par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.

Reaģējot uz konstatēto gaisa telpas apdraudējumu, armija nolēmusi pielietot Latvijā ražoto pārtvērējdronu "Blaze", kas panācis mērķi, taču plkst. 19.16 svešais bezpilota lidaparāts pameta Latvijas gaisa telpu Krievijas virzienā, tāpēc "Blaze" operators pieņēmis lēmumu veikt pārtvērējdrona pašiznīcināšanu, jo pastāvēja draudi, ka tas varētu ielidot Krievijas gaisa telpā, bet tehnisku iemeslu dēļ to nebija iespējams nogādāt atpakaļ palaišanas vietā.

Pēc šī incidenta plkst. 19.30 gaisa telpas apdraudējums abos novados tika atcelts. NBS pēc incidenta ir veikuši sensoru un pārtvērējdrona iegūto datu analīzi un konsultējās ar Ukrainas partneriem.

"Mēs esam secinājuši, ka šis bezpilota lidaparāts, visticamāk, bija Krievijas "Geraņ" (Geran) tipa bezpilota lidaparāts," sacīja Skraučs, atzīmējot, ka NBS rīcībā esošās informācija neļauj secināt, vai tas bija drons-māneklis, vai arī apbruņots ar kaujas galviņu.

Savukārt aizvadītajā naktī gaisa telpas apdraudējums konstatēts desmit minūtes pēc pusnakts, un brīdinājums par draudiem izziņots Balvu un Ludzas novados. Objekta identificēšanai sākotnēji gaisā pacelti divi pārtvērējdroni un vienlaikus aktivizēti NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātāji.

Armija vērtē, ka šis bezpilota lidaparāts, visticamāk, pats nokrita Balvu novadā. Savukārt viens no pārtvērējdroniem atgriezās savā pacelšanās pozīcijā, bet otram pārtvērējdronam drošības apsvērumu dēļ nolemts veikt pašiznīcināšanu.

Nokritušā objekta meklēšanā kopš otrdienas rīta ir iesaistītas Zemessardzes vienības un NBS droni, taču līdz šim atlūzas nav atrastas, līdz ar to nav zināms, vai tas bijis sprādzienbīstams. Armijas rīcībā esošās pazīmes liecinot, ka tas, visticamāk, bijis Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparāts. Par to, vai tas bijis uzbrukuma drons vai māneklis, varēšot spriest tikai pēc atlūzu atrašanas.

Bērziņš informēja, ka pārtvērējdronis "Blaze" ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem, kas tikai aptuveni pusgadu ir NBS bruņojumā. NBS joprojām mācās ar šo sistēmu efektīvi strādāt. Lai arī nevienā no gadījumiem Latvijas gaisa telpā ielidojušajiem droniem ar "Blaze" sistēmu netika trāpīts, NBS vērtē, ka abos gadījumos sistēma pierādījusi efektivitāti un praktiskumu.

Balstoties uz noslēgtā līguma klasifikāciju, NBS aģentūrai LETA neatklāja, cik viens "Blaze" maksā. Uzņēmums savu produktu industrijas pasākumos ir prezentējis kā daudzreiz lētāku par vidējās un tālās darbības kaujas droniem, kurus ražo un izmanto Krievija, norādīja NBS.

NBS aicina iedzīvotājus, pamanot aizdomīgu objektu vai tā atlūzas, netuvoties tiem, neaiztikt tos un nekavējoties ziņot, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Šogad vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnu apraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt daži droni Latvijā arī nokrita un eksplodēja. Vienā gadījumā drons tika notriekts.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Atsevišķos gadījumos droni nemaz nav ielidojuši Latvijas gaisa telpā un brīdinājumi izsūtīti vairāk preventīvi.

Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpai pietuvojas vai tajā ielido ārvalstu bezpilota lidaparāti, ir iespējama, iepriekš norādījuši NBS.