Satversmes tiesa pieprasa līdzsvaru starp valsts valodu, mazākumtautībām un drošību

Satversmes tiesa 30. martā pasludināja spriedumu, atzīstot, ka Satversmei neatbilstošs ir regulējums attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās.

Tiesa uzsvēra, ka tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība, par Satversmes tiesas nolemto paziņojumā medijiem vēsta Satversmes tiesas komunikācijas projektu koordinatore Ksenija Vītola.

Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc divdesmit Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā sabiedriskajiem medijiem noteiktais pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās, pieļaujot, ka vienu radio un vienu televīzijas programmu vai tās raidlaika daļu var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās, vājina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā.

Tiesa norādīja, ka Latvijas valsts pamatus un nacionāli kulturālo identitāti nosaka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, bez kuras nav iespējama Satversmē nostiprinātā valsts pastāvēšana. Tiesa secina, ka no Latvijas valsts konstitucionālās identitātes būtības izriet princips, ka sabiedrisko mediju saturam pamatā jābūt latviešu valodā, lai tā patiesi kalpotu par visas sabiedrības, tostarp mazākumtautību, kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Atkāpe no šā principa ir pieļaujama vienīgi tādēļ, lai pildītu citus valstij no Satversmes izrietošos pienākumus, un tikai tādā apjomā, kas neapdraud valsts valodas statusu un funkcijas.

Atzīstot, ka valstij ir jāpalīdz nodrošināt nacionālo minoritāšu pieeju medijiem, tomēr valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī, piemēram, skaitliskā sastāva, valodas izplatības, mediju pieejamības, vēlmes un spējas patstāvīgi nodrošināt piekļuvi informācijai savā valodā, kā arī citiem apstākļiem. Satversmes tiesa konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama – joprojām ir plaši pieejami komerciālie mediji krievu valodā. Turklāt pastāv drukātie, audiovizuālie un digitālie mediji, kā arī desmitiem citu valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotu programmu, kas piedāvā saturu krievu valodā. Līdz ar to attiecīgās mazākumtautības valodas pastāvēšana un nacionālās identitātes saglabāšana un attīstīšana nav apdraudēta un pie krievu mazākumtautības piederošās personas spēj efektīvi īstenot savas tiesības mediju telpā bez īpaša valsts atbalsta. 

Satversmes tiesa citstarp norādīja, ka pastāv arī tādas mazākumtautības, kuru valoda nav pašpietiekama.

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, tiesa uzsvēra, ka jāņem vērā arī valsts konstitucionālais pienākums gādāt par savu drošību. Sabiedriskajiem medijiem ir nozīmīga loma valsts drošības kontekstā, kas ietver pienākumu nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās par būtiskiem valsts norišu jautājumiem. Bet valsts drošības interesēs informācijas sniegšanai mazākumtautību valodās, tostarp krievu valodā, jābūt samērīgai ar valsts drošības apdraudējumu, mērķētai un pamatotai ar objektīvu nepieciešamību, kā arī tā nedrīkst apdraudēt latviešu valodas statusu un funkcijas.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdēto normu saturs ir pārāk plašs. Tās pieļauj to, ka ar Latvijas Sabiedriskā medija starpniecību pēc būtības var netikt nodrošinātas tādu mazākumtautību tiesības, kuru valoda plašsaziņas līdzekļos nav pašpietiekama un kurām nepieciešama īpaša aizsardzība. Savukārt attiecībā uz tās mazākumtautības tiesībām, kuras valoda Latvijā plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, apstrīdētās normas pieļauj nepamatotu atkāpi no principa, ka Latvijas Sabiedriskā medija saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Nav pieļaujams tas, ka pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības tiek īstenotas uz valsts valodas rēķina.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka ar apstrīdētajām normām nav nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp Satversmē noteiktajiem valsts pienākumiem aizsargāt latviešu valodu, mazākumtautību tiesības un valsts drošību. Apstrīdētais regulējums ir atzīts par spēkā neesošu no 2027. gada 1. maija, dodot Saeimai saprātīgu laiku, lai izvērtētu, kāds tiesiskais regulējums sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā minētos valsts pienākumus līdzsvarotu vispilnīgāk.

Vajadzību pēc tūlītējām izmaiņām nesaskata

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) korporatīvās komunikācijas vadītāja Raina Anna Ločmele paudusi LSM nostāju, ka Satversmes tiesas nolēmums neprasa tūlītējas izmaiņas LSM darbā un satura veidošana svešvalodās tiks turpināta atbilstoši līdzšinējiem principiem un redakcionālajai pieejai. "Jāteic, ka ST minētie aspekti – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, mazākumtautību tiesību ievērošana un nacionālās drošības jautājumi – ir precīzi tie paši principi, kas iespējami līdzsvaroti tiek vērtēti arī no LSM puses," aģentūrai LETA teikusi Ločmele. Viņa atgādinājusi, ka no šā gada LSM vairs neveido radio vai televīzijas programmas krievu valodā. Savukārt saturs svešvalodās – krievu, ukraiņu, angļu valodā – pieejams tikai digitālajā vidē, kas top vienotā redakcijā, pēc vienotiem redakcionālajiem standartiem un lielākoties balstoties satura adaptācijā no valsts valodas. 

Saturam svešvalodās atvēlēti nepilni 2,5% no LSM satura budžeta, pārējie 97,5% tiek lietoti satura veidošanai latviešu valodā.

Esot mazināts krievu valodas īpatsvars

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) paziņojumā medijiem raksta, ka ir gatava iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. Vienlaikus SEPLP arī vērš uzmanību uz to pašu, ko LSM pārstāve, proti, ka no šā gada janvāra jau esot jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā – LSM valde esot īstenojusi tai doto stratēģisko uzdevumu un no 2026. gada 1. janvāra ir anulēta Latvijas Radio 4 apraides atļauja un šāda radio programma vairs nepastāv, bet LTV7 ēterā ziņas krievu valodā nav jau kopš 2025. gada 1. janvāra. Tāpat SEPLP vēsta, ka no šā gada 1. janvāra likvidēta atsevišķā "LSM+.lv" (bijušais "Rus.LSM.lv") redakcija un saturu veidojot vienota "LSM.lv" redakcija četrās valodās – latviešu, angļu, krievu, ukraiņu. "LSM saturā ir ievērojami mazināts krievu valodas īpatsvars, kā arī pazemināts krievu valodas statuss no faktiskās divvalodības līdz mazākumtautību valodas līmenim, un satura veidošana krievu valodā ir vērsta uz valsts drošības stiprināšanu. Tādējādi tiek novērsta divkopienu sabiedrības veicināšana, kā arī krievu valodas pašpietiekamība Latvijā, uz ko Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi savos spriedumos," apgalvo SEPLP.

"Tagad darbs Saeimai" 

Saeimas deputātu vidū, kuri iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, bija arī Edvards Smiltēns. Pēc ST sprieduma pirmdien sociālajā tīklā "X" viņš raksta: "Vai krievu valodai obligāti jābūt Latvijas sabiedriskajos medijos? Satversmes tiesa saka skaidru un nepārprotamu nē! Krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos vairs nevarēs pamatot ar likuma interpretācijām. Sabiedrībai tagad ir pilnas tiesības prasīt Latvijas drošībai un latviešu valodas stiprināšanai atbilstošu sabiedrisko mediju politiku! Vairs nekādu atrunu un vilcināšanās! [..] Krievu valodas pastāvīga klātbūtne sabiedriskajos medijos vairs nav nevainīgs informācijas pieejamības jautājums latviešu valodas nepratējiem, bet gan manipulatīvs instruments atšķirīgas identitātes un lojalitātes Krievijai nostiprināšanai. [..] Tagad darbs Saeimai."