Atgriešanās uz Mēness. Savienotās Valstis par kosmosu šoreiz sacenšas ar Ķīnu

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) jau 1. aprīlī varētu dot zaļo gaismu misijai "Artemis 2", kuras ietvaros trīs amerikāņu astronauti un viens kanādiešu astronauts kosmosa kuģī "Orion" aplidos Mēnesi.

Lai arī šoreiz nolaišanās uz Zemes dabiskā pavadoņa nenotiks, lidojums nobruģēs ceļu šādam notikumam misijas "Artemis 4" ietvaros 2028. gadā. ASV astronautu atgriešanās uz Mēness pēc vairāk nekā pusgadsimta tiek saistīta gan ar sacensību ar Ķīnu par kosmosa izpēti, gan ar domām par iespējamu došanos uz Marsu.

Cer uz labiem laikapstākļiem

Ilgi gaidītajai pilotējamajai misijai "Artemis 2" vajadzēja startēt jau februārī, tomēr to ir vajājušas dažādas tehniskas likstas, tostarp ūdeņraža degvielas noplūde no nesējraķetes, tādēļ misijas startu ir nācies atlikt. Ūdeņraža degvielas noplūdes apdraudēja arī bezpilota misiju "Artemis 1", kuras ietvaros kosmosa kuģis "Orion" orbītā ap Mēnesi aplidoja Zemes dabisko pavadoni. Pašlaik NASA cer, ka misijas startu izdosies dot 1. aprīļa pievakarē, kad uz divām stundām pavērsies iespēju logs šādam lidojumam. Ja sliktu laikapstākļu vai kādu tehnisku problēmu dēļ startu nāksies atlikt, tas var tikt dots no 2. līdz 6. aprīlim, kā arī 30. aprīlī, pavēstījusi NASA. Desmit dienu lidojumā ap Mēnesi trim amerikāņiem – apkalpes komandierim Rīdam Vaizmenam, pilotam Viktoram Gloveram un misijas speciālistei Kristīnai Kohai – pievienosies arī kanādiešu astronauts, misijas speciālists Džeremijs Hansons. Viņi visi jau 27. martā ieradās Kenedija Kosmosa centrā Keipkanaveralā Floridā, no kurienes notiks kosmosa kuģa "Orion" palaišana. Astronauti jau 18. martā devās karantīnā, lai nepieļautu saslimšanu pirms svarīgā lidojuma. Karantīnas ierobežojumi viņiem jāievēro līdz pat lidojuma startam. Šī ir jau trešā reize, kad "Artemis 2" astronautiem ir nācies doties karantīnā. Iepriekšējās divas reizes tehnisku problēmu dēļ lidojums nevarēja notikt, vēsta laikraksts "USA Today".

Misijas uzdevumi

Lai arī nolaišanās uz Mēness nav paredzēta, desmit dienu ilgajā lidojumā "Artemis 2" ietvaros tiks pārbaudītas sistēmas un aprīkojums, lai jau nākamo misiju ietvaros sekmīgi varētu notikt nolaišanās uz Mēness. "Artemis 2" arī ieies vēsturē, jo tik tālu kosmosā no Zemes neviens cits pilotējamais kosmosa kuģis iepriekš nav atradies. Jāatgādina, ka kopš 1972. gada ap Mēnesi neviens lidojums arī nav noticis. Astronauti lidojuma laikā atradīsies kosmosa kuģī "Orion", kuru uzbūvēja ASV kompānija "Lockheed Martin". To kosmosā nogādās "Space Launch System" (SLS) raķete. Visas "Artemis" programmas misijas lidojumus veiks no Kenedija Kosmosa centra Keipkanaveralā, Floridas štatā Atlantijas okeāna piekrastē. Programma "Artemis" tika izveidota ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās administrācijas laikā. 

Tās mērķis ir nogādāt amerikāņu astronautus uz Mēness pirmo reizi kopš "Apollo" programmas noslēguma 1972. gadā. 

NASA arī plāno izmantot pilotējamās un bezpilota misijas, lai uz Mēness izveidotu pastāvīgu bāzi. Līdz šim "Artemis" programma izmaksājusi 93 miljardus ASV dolāru (81 miljards eiro), vēsta raidorganizācija BBC. NASA vadītājs Džareds Aizekmens, kurš amatā ir kopš pagājušā gada decembra, "Artemis 3" ietvaros paredzējis pilotējamā "Orion" treniņlidojumu orbītā ap Zemi. Savukārt "Artemis 4" uz Mēness 2028. gadā nogādās divus astronautus. Par iespēju nogādāt astronautus uz Mēness pašlaik sacenšas Īlona Maska uzņēmums "SpaceX" un Džefa Bezosa kompānija "BlueOrigin".

Domā par Marsu

Kritiķi pauž, ka NASA pašlaik atkārto tieši to, kas ir jau izdarīts. Laikā no 1969. līdz 1972. gadam amerikāņu astronauti programmas "Apollo" ietvaros uz Mēness nolaidās sešas reizes. Eksperti tikmēr vērš uzmanību uz derīgajiem izrakteņiem, tostarp retzemju metāliem, kas atrodami uz Mēness. Lielākā uzmanība tomēr tiek pievērsta tieši ūdens krājumiem uz Mēness, kas ir vitāli svarīgs priekšnoteikums turpmākai Mēness izpētei. Šo resursu astronauti varētu izmantot gan kā dzeramo ūdeni, gan lai nodrošinātu skābekli, kā arī degvielai kosmosa kuģiem. Uz Mēness tiek plānots ierīkot pastāvīgu bāzi. Šiem nolūkiem septiņu gadu laikā NASA plāno atvēlēt 20 miljardus dolāru (17,4 miljardi eiro). Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ASV kosmosa programmu uz priekšu virzīja sāncensība ar Padomju Savienību, bet tagad galvenā konkurente ir Ķīna, kas ir paudusi cerību līdz 2030. gadam nogādāt cilvēkus uz Mēness.

Mēness arī tiek uzskatīts par pakāpienu ceļā uz Marsu, kur NASA cilvēkus grib nogādāt jau nākamajā desmitgadē. Tas gan ir ļoti ambiciozs mērķis, ņemot vērā daudzos tehnoloģiskos sarežģījumus, kas vēl jāpārvar, vērtē BBC. "Došanās uz Mēnesi un palikšana tur ilgāku laiku ir daudz drošāks, daudz lētāks un daudz vieglāks izmēģinājums, lai apgūtu iemaņas dzīvošanai un strādāšanai uz citas planētas," BBC norādīja Londonas Zinātnes muzeja kosmosa programmas vadītāja Elizabete Džeksone. Mēness bāzē NASA var pārbaudīt, kā nodrošināt cilvēkus ar skābekli un ūdeni. Tāpat ir jādomā par drošu vidi, kas pasargā no ekstrēmām temperatūrām un radiācijas. To visu vieglāk un drošāk ir izmēģināt uz Mēness, nevis uz Marsa.