Moldova vēlas tādu pašu iespēju

Latviju no otrdienas līdz ceturtdienai oficiālā vizītē apmeklē Moldovas prezidente Maija Sandu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Moldovas prezidenti Rīgas pilī uzņēma trešdien. Oficiālās vizītes laikā Sandu tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, teica uzrunu Saeimas sēdē, kā arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju.

Latvija un Moldova atrodas samērā tālu viena no otras un runā atšķirīgās valodās, tomēr abas valstis vieno vēlme saglabāt savu valodu, identitāti un tiesības uz savu valsti, Saeimas sēdē uzrunājot deputātus, uzsvēra Moldovas prezidente Maija Sandu. Savā uzrunā prezidente uzsvērusi Moldovas un Latvijas kopīgo vēsturisko pieredzi, Krievijas īstenoto demokrātisko procesu apdraudējumu, kā arī Moldovas apņēmību kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Atsaucoties uz grupas "Līvi" dziesmu "Dzimtā valoda" ar moldāvu dzejnieka Grigores vārdiem, viņa uzsvērusi, ka tautas pastāvēšanas būtība ir valoda, brīvība un spēja saglabāt savu neatkarību.

Krievijas agresija pret Ukrainu un destabilizācijas centieni Moldovā apliecina, cik trausla ir drošība reģionā. Prezidente uzsvērusi, ka Moldova ir kļuvusi par "laboratoriju", kur Maskava izmēģina demokrātijas graušanas metodes – no dezinformācijas un politisko partiju finansēšanas līdz vēlēšanu ietekmēšanai, kiberuzbrukumiem un masveida protestu organizēšanai. Pēc Sandu teiktā, draudi ne vienmēr nāk Krievijas karoga krāsās, bet dažkārt slēpjas šaubās, nogurumā un cinismā. Viņa norādījusi, ka spēja atmaskot un ierobežot manipulācijas ir katras demokrātijas izdzīvošanas priekšnoteikums.

Pēc Sandu teiktā, Moldovas drošība nav iedomājama bez Ukrainas drošības, bet Ukrainas suverenitāte ir arī Moldovas suverenitātes priekšnoteikums. Prezidente pateikusies Latvijai par konsekvento atbalstu Ukrainai kopš pirmajām kara stundām. Sandu atzīmējusi, ka Moldova turpina sniegt Ukrainai humāno palīdzību, uzņemt bēgļus, apmācīt Ukrainas karavīrus un atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās.

Tāpat savā uzrunā prezidente uzsvērusi Moldovas vēsturisko izvēli būt daļai no ES. Viņa norādījusi, ka Moldova izvēlējusies Eiropu ne reizi, bet trīs reizes divu gadu laikā – referendumā par iestāšanos ES, Moldovas prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Sandu skaidrojusi, ka Moldova ir pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, īstenojusi tiesu sistēmas reformas un ieviesusi finanšu uzraudzības mehānismus. Viņa paudusi, ka Moldova neprasa privilēģijas, bet prasa iespēju pabeigt ceļu, ko sākusi, – tādu pašu iespēju, kādu reiz saņēmusi Latvija.