1876. gada 2. aprīlī. Pirms 150 gadiem Plāņu pagastā Pierīgā lauksaimnieka ģimenē piedzima Latvijas armijas ģenerālis, pirmskara Latvijas skautu kustības veidotājs Kārlis Goppers – vienīgais latviešu karavīrs, kurš par varonību latviešu strēlnieku cīņās Pirmajā pasaules karā saņēma augstāko Krievijas armijas apbalvojumu – Sv. Jura ordeni.

Reklāma

Virsnieka karjeru nākamais ģenerālis 1893. gadā sāka kā brīvprātīgais Krievijas cara armijā, jo tā laika karaskolas zemnieka dēlam garantēja labu izglītību un augšupeju sabiedriskajā stāvoklī. Goppers pretlieliniecisko armiju sastāvā piedalījās Krievijas Pilsoņu karā un bija principiāls lielinieku un viņu ideju pretinieks, pēc politiskās pārliecības drīzāk demokrāts. Latvijā viņš atgriezās kopā ar Vladivostokā saformēto Imantas pulku 1920. gada vasarā, kad Latvijas Neatkarības karš praktiski jau bija beidzies. Tajā pašā gadā Goppers saņēma Latvijas armijas ģenerāļa pakāpi, tika nozīmēts par Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku, šos pienākumus viņš pildīja desmit gadus. 20. gadu un 30. gadu sākuma fotogrāfijās ģenerālis bieži redzams līdzās valsts augstākajām amatpersonām komandējam parādes un godasardzes daudzos valstiskos pasākumos. Par nopelniem strēlnieku cīņās viņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, saņēma arī Triju Zvaigžņu ordeni, Čehoslovākijas, Lietuvas, Francijas, Somijas, Zviedrijas apbalvojumus. Izdienas vecuma dēļ 1934. gadā Goppers atvaļinājās no armijas, taču līdz pat padomju okupācijai turpināja pildīt Latvijas Skautu centrālās organizācijas priekšnieka pienākumus, ko bija uzņēmies 1921. gadā. Starpkaru Latvijā sabiedriski aktīvo ģenerāli augstu vērtēja un cienīja gan kā strēlnieku cīņu dalībnieku, gan jaunās paaudzes patriotisko audzinātāju. Padomju okupācijas vara tādu personību uzskatīja par īpaši bīstamu, nemaz nerunājot par to, ka Goppers bija karojis pret lieliniekiem Krievijā. Okupanti atvaļināto ģenerāli arestēja jau 1940. gada septembrī, bet decembrī PSRS Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls viņam piesprieda nāvessodu, kuru 1941. gada 25. martā izpildīja, visdrīzāk – Centrālcietumā. Līdz ar citiem nogalinātajiem patriotiem viņu apraka masu kapā Ulbrokas mežā. Upurus atrada un ekshumēja tikai vācu okupācijas beigu posmā 1944. gadā, kad arī notika Kārļa Goppera pārapbedīšana Brāļu kapos Rīgā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunais Rīts", 1926. gada 2. aprīlī

Degakmens Jēkabpils apkārtnē. Kāds Jēkabpils vidusskolas audzēknis pilsētiņas tuvumā uz Daugavas krasta atradis kādu brūnganu akmeni, kuram nejauši pieliekot uguni, tas sācis degt. Skolnieks savācis vairākus šādus degošos akmeņus, kuri tagad nodoti izmeklēšanai augstskolas asistentam, kalnu inženierim A. Gūtmanim. Interesanti noskaidrot, vai šeit ir darīšana ar degakmeni, kāds atrodams Igaunijā, kur to arī tikpat nejauši atklāja, jeb vai atrastā viela būs asfalts, kas atkal savukārt liecinātu, ka zemē slēpjas nafta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu