1. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. PSRS sūtniecība un spiegošanas skandāls

1926. gada 1. aprīlī. Pirms 100 gadiem Latvijas preses uzmanības centrā atradās spiegošanas skandāls, kurā darbojošās personas bija Valsts kontroles revidenta palīgs Alfrēds Vītols un PSRS sūtniecības kara atašejs Vladimirs Aņins.

Latvijas Politpārvaldes aģenti abus novēroja mēnešiem un martā pieķēra nozieguma brīdī. Aņins Rīgā tika ieradies 1925. gada septembrī un bez kavēšanās bija ķēries pie ziņotāju tīkla izveides. Interesanti, ka tā laika Latvijas presē viņam piedēvēts "PSRS pilnvarotā atašeja, preses nodaļas vadītāja" amats, kaut Aņins uz Latviju tika komandēts kā militārais atašejs. Savukārt Valsts kontroles amatpersona Vītols bija teicams informators, jo piedalījās slēgtās valdības sēdēs un varēja "padalīties" ar detalizētiem Latvijas Kara ministrijas, Iekšlietu ministrijas un arī citu ministriju budžetiem un dokumentiem, ko finansiālu un, iespējams, ne tikai apsvērumu dēļ arī darīja. Prese apgalvoja, ka Vītols politiski bijis kreiso uzskatu piekritējs, viņa māsa dzīvojusi PSRS, bet par spiega gaitās saņemto naudu ierēdnis dzīvojis pāri saviem līdzekļiem, iegādājies vasarnīcu Rīgas Jūrmalā. Uz jautājumiem par naudu atbildējis, ka vinnējis Sarkanā Krusta loterijā. Martā Politpārvaldes operācijā Vītolu pieķēra brīdī, kad viņš ar dokumentiem Baznīcas un Bruņinieku ielas stūrī iekāpa Aņina PSRS sūtniecības auto. Vītolu arestēja, vēlāk tiesāja un piesprieda desmit gadu ieslodzījumu par valsts nodevību. Aņins, piesedzoties ar diplomātisku neaizskaramību, turpretī izturējās provocējoši, dokumentus neuzrādīja, no auto neizkāpa un galu galā aizbrauca. Par viņu kā spiegu tīkla vadītāju šaubu nebija. Marta beigās Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) informēja Maskavu, ka Aņins kļuvis par "persona non grata". 

Tas, ka PSRS "diplomāti" Latvijā nodarbojas ar graujošu darbību, nevienam nebija noslēpums, taču tāda līmeņa spiegošanas skandāls notika pirmo reizi. 

Avīzes prātoja, vai PSRS atsauks atašeju vai ierasti visu noliegs. "Latvijas Sargs" šajā dienā rakstīja: "Aņina līdzdalību spiegošanā apstiprinājis arī arestētais Vītols savā liecībā. Pēc starptautiskām parašām, kāda ārzemju diplomāta aizbraukšanas pieprasījums nozīmē viņa neaizskaramības zaudēšanu, tādēļ gadījumā, ja Aņins labprātīgi neatstātu Latvijas robežas, ārpus Krievijas pārstāvniecības telpām iespējama viņa arestēšana." Pēc neilgas tielēšanās PSRS Ārlietu komisariāts 8. aprīlī ĀM apstiprināja, ka Aņins "vistuvākā laikā" atstās Latvijas teritoriju. Pēc preses ziņām, tas notika tikai 15. aprīlī. Septembrī Aņina vietā atbraukušajam Kārlim Langem spiegu tīklu nācās veidot no jauna.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Lauku Darbs", 1926. gada 1. aprīlī

Uzbāzīgi nabagi. Liepa. Še notiek uzbāzīga un pie tam nelikumīga ziedojumu vākšana. Te ar Valmieras melnsvārču svētību, kā dzird, nogrupējusies saimnieču un krodzinieču kompānija, kura ar lūgumiem, raudām un draudiem izspiež ziedojumus ne vien savu pelēču aprindās, bet arī no strādniekiem. Par ziedojumu izlietošanas mērķiem tiek pūsts kā nu kuram: jāattīstot kāda tur glābšanas un pelēkkreklu armija, baznīcai jāliekot jauni griesti, cienīgtēvam vajagot jaunas kūts u. t. j. Par priecīgiem devējiem tikšot aizlūgts pie zemes un debess vareniem, bet neziedotājus ķeršot mēris, atstumšana un lāsti šeit laicīgi un tur mūžīgi. Vācēju priekšgalā ir šeit pazīstamas saimnieces, pie kurām jau sen neviens vietējais strādnieks darbā neiet slikta ēdiena un nesaudzīgas izdzīšanas dēļ. Strādnieki, pasūtat tālāk uzbāzīgās mušas! Bet vietējai policijai un tās priekšniecībai gan vajadzēja zināt, ka šāda diedelēšana ir noliegta ar pastāvošiem noteikumiem par ziedojumu vākšanu un ka noteikumu pārkāpēji nododami sodam.