Polijā atklātas līdz šim nezināmas viduslaiku pilsētas paliekas

Arheologi Polijā atklājuši līdz šim nezināmas viduslaiku pilsētas paliekas, kas gadsimtiem ilgi slēpās mežā valsts ziemeļrietumu daļā, netālu no Slavoborzes — apdzīvotas vietas mūsdienās. Pētnieki uzskata, ka šī apdzīvotā vieta, zināma kā Stolcenberga, dibināta 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā, taču drīz pēc tam pamesta nezināmu iemeslu dēļ.

Pirmās norādes uz iespējamo pilsētas atrašanās vietu tika iegūtas jau iepriekš, tostarp no 20. gadsimta sākuma rakstiskiem avotiem, bet izšķirošais pavērsiens notika pēdējo gadu laikā, izmantojot modernās arheoloģiskās metodes. Jau 2020. gadā teritorijā ar metāla detektoriem tika atrasti vairāk nekā 400 artefakti — monētas, jostas detaļas un apģērbu aizdares, kas datējamas ar viduslaiku periodu.

Arheologi atrada arī dažādus priekšmetus, tostarp nažus un dzelzs piekaramās slēdzenes.

Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook" lapas "Fundacja Relicta"

Turpmākajos pētījumos, izmantojot ģeofizikālās izpētes metodes, dronu tehnoloģijas un dziļurbumus, arheologi konstatējuši vairāk nekā 1500 anomāliju, kas liecina par zem zemes esošām būvju paliekām.

Atklāts arī pilsētai raksturīgs plānojums — centrālais tirgus laukums, apbūves gabali un galvenā iela, kas vedusi uz pilsētas vārtiem. Teritoriju aptvēruši nocietinājumi — vaļņi un grāvji, kas norāda uz aizsardzības funkciju.

Pētnieki pieļauj, ka pilsētu varētu būt dibinājuši Brandenburgas markgrāfi — Svētās Romas impērijas robežteritoriju pārvaldnieki, taču šī versija vēl nav galīgi apstiprināta. Tiek pieļauta arī baznīcas loma pilsētas izveidē.

Līdz šim nav izdevies noteikt ne pilsētas iedzīvotāju skaitu, ne precīzu tās pastāvēšanas ilgumu. Tāpat joprojām nav skaidri iemesli, kādēļ Stolcenberga tika pamesta. Arheologi uzsver, ka, visticamāk, to noteicis vairāku faktoru kopums — iespējami kari, epidēmijas, tirdzniecības ceļu maiņa vai dabas apstākļi, piemēram, plūdi.

Pētnieki norāda, ka šāda veida "pazudušās pilsētas" Eiropā nav retums, taču tās bieži vien ir slikti dokumentētas. Stolcenbergas gadījums tiek uzskatīts par īpaši nozīmīgu, jo teritorija saglabājusies salīdzinoši neskarta, ļaujot to uzskatīt par sava veida "laika kapsulu", kas sniedz ieskatu agrīnajā pilsētu attīstībā.

Izpēte turpinās, un arheologi cer nākotnē precīzāk noteikt gan pilsētas struktūru, gan tās vēstures gaitu, tostarp iespējamo baznīcas un kapsētas atrašanās vietu.

Stolcenberga atrodas netālu no mūsdienu Slavoborzes ciema .

Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook" lapas "Fundacja Relicta"