1926. gada 17. aprīlī. Pirms 100 gadiem daudzu rīdzinieku uzmanību saistīja Citadeles apkaime, kur iepretī Andrejostai gatavojās nogāzt, kā apgalvoja prese, lielāko Rīgas skursteni.

Reklāma

Ap 1904. gadu uzmūrētais vecās tramvaju ogļu spēkstacijas dūmenis bija 60 metru augsts, ar augšējo atveres diametru 2,5 metri un teju septiņiem metriem pie pamatnes. Rīgas elektrisko tramvaju jeb ielu dzelzceļa darbināšanai paredzētā termoelektrostacija Miķeļa ielā tika uzbūvēta pašā 20. gadsimta sākumā, pat vēl pirms 1905. gadā atklātās Andrejsalas spēkstacijas, kas bija pirmā lielākā Rīgā. 1923. gadā kļuva skaidrs, ka, darbojoties pilsētas spēkstacijai, atsevišķa tramvaja līnijām vairs nav nepieciešama, un to nolēma daļēji demontēt. Kurtuvju un mašīnzāles dzelteno ķieģeļu korpusu savas noliktavas vajadzībām pārņēma netālā Rīgas pilsētas Andrejsalas spēkstacija, savukārt skurstenis bija jāgāž un vietā jāuzstāda degvielas cisterna. Speciālie skursteņa ķieģeļi skaitījās gana vērtīgi, lai būtu izmantojami vēlreiz jau citā objektā.

Veikt sarežģīto operāciju uzņēmās inženieris Lemke un mūrniekmeistars A. Hernbergers. Lietotā kontrolētās demontāžas tehnoloģija bija tam laikam visai ierasta. Iepriekšējās dienās vispirms krišanas virzienā pa divām trešdaļām skursteņa pamatnes tika izlauzts ap pusmetru augsts caurums, kurā ievietoja konstrukciju balstošas, darvotas koka stutes. Augstbūves gāšanu 17. aprīlī paredzēja pulksten 13.00, bet ziņkārīgie iespaidīgā skata vērošanai pulcējās jau stundu iepriekš. Apkaimi drošības labad bija aplenkusi policija. 

Noteiktajā laikā stutes aplēja ar petroleju un aizdedzināja. Pēc neilga laika degošie baļķi nespēja noturēt skursteņa svaru. Konstrukcija sagāzās līdzenuma virzienā, saceļot milzu putekļu mākoni.

Dažus mēnešus vēlāk, 1926. gada septembra sākumā, turpat Daugavas krastā pabeidza Andrejsalas termoelektrostacijas jauno skursteni, ko bija cēlis slavenais būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs. Dūmenis ar 85 metru augstumu ieguva Rīgā lielākā titulu. Mūsdienās Andrejsalas korpusi daļēji vēl saglabājušies, kamēr no Miķeļa ielas tramvaju elektrostacijas dabā vairs nav palicis nekas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvis", 1926. gada 17. aprīlī

Ledus iešana Gaujā un Daugavā. Vakar sāka iet ledus arī Gaujā pie Strenčiem, Valmieras un Līgatnes un ledus iešana turpinājās vakar visu dienu. Norauti dažās vietās krastmalas koki un celmi un noskaloti baļķi. Aiviekstes upē ledus sastrēgums pie Mūrnieka tilta izgājis un upe tīra. Daugavā ledus sastrēgums starp Dvieti un Janopoli joprojām stāv. Straume iet apkārt sastrēgumam pa pļavām un tīrumiem uz Dvietes upi. Līdz šim nav cietusi tomēr neviena dzīvojamā māja, kaut gan daudzas atrodas ūdenī. Pie Rembates un Ogres ūdens joprojām krīt. Krievijas ledus sastrēdzis starp Polocku un Vitebsku. Izņemot ledus sastrēgumus pie Janopoles, citur upe vakar bija tīra.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu