6.2 °C
Atspīdot pirmajiem pavasara saules stariem, latvieti tā vien velk laukā – pie dabas, pie ūdeņiem.
Labi zināt, ka atpūtas vietu uzturētāji nav vis snauduši ziemas miegu, bet aktīvi šim brīdim gatavojušies. Mūsdienīga pastaiga dabā ir ērta un visiem pieejama, turklāt to iespējams organizēt tā, lai maksimāli tiktu saudzēta vide un dabas vērtības.
Lai arī Zviedrijas Universitātes pētījums norāda, ka mūsdienu cilvēks sākot izjust bailes un trauksmi no atrašanās savvaļā, jo pārāk daudz laika pavada iekštelpās un pilsētā, gribas ticēt, ka latvietis parastais nezaudē saikni ar dabu. Kamēr urbanizācijas pārņemtie piesargās ieelpot pilnu krūti spirgta lauku gaisa, par savu un bērnu veselību domājošie dodas pie upēm, ezeriem, jūras, pa dabas takām un purvu laipām. Un patiesi, tad arī notiek sazemēšanās ar dabu, turklāt tieši zeme, kurā esi dzimis un audzis, sniedz vislielāko spēku un vislabāko atpūtu. Vēl jo lielāks prieks, ja vieta, kur kopā ar ģimeni gribam pabūt tuvāk dabai, ir sakārtota, labiekārtota un pārsteidz ar interesantiem skatpunktiem.
Pēdējos gados pašvaldībām goda lieta ir labiekārtot iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietas, padarot tās pievilcīgas arī tūristiem. Daudzviet pašvaldībai piederoši īpašumi nodoti apsaimniekošanā kādai biedrībai, kas tur uztur kārtību un veicina tūristu pieplūdumu. Populāras ir pastaigu takas, no kurām lielākā daļa ir bezmaksas, tāpēc sabiedrība tās, protams, aktīvi izmanto. Tomēr katra labiekārtota vieta, arī taka, skatu laukums vienmēr saistās ar izmaksām – ne tikai iekārtošanai, bet arī uzturēšanai, nepieciešamajiem remontiem utt.
Garākais pontonu tilts Latvijā
Viļakā ierodamies pie ezera peldvietā, kur priecīgi ņirb iespaidīgs vides objekts "Ūdens" ar 2652 metāla lāsītēm. Pludmalē ir futbola un volejbola laukums, zona bērniem, drīz tikšot izliktas bojas, lai braucēji ar ūdensmotocikliem netraucētu peldētājus. Pavisam nesen, marta sākumā, kad uz ezera vēl bija ledus, uzstādīts un svinīgi atklāts tā sauktais jaunais pontonu tilts – tagad kopā ar agrāk likto veco pontonu ceļu sanākot 2,1 kilometrs, rēķina Viļakas apvienības pārvaldes vadītājs Oļegs Kesks un apvienības saimniecības vadītāja Terēzija Babāne. Skaistā laikā cilvēki ne tikai atbraucot uz peldvietu, bet arī vēlas apskatīt salu. Tā kā līdz pontonu tiltam, kas kopš 2020. gada savieno ar salu, nācās sēsties mašīnā, lai piebrauktu tuvāk, jo ezers aizaudzis niedrēm, nolēmuši laipu pagarināt un veidot taisnāku piekļuvi – pa pontonu taku uzreiz no peldvietas. Jaunatklātā laipa ved starp niedrēm tuvu ezera krastam, naktīs ceļš aizvijas romantiskās gaismiņās, jo malās iebūvētas saules baterijas. Vairākās vietās laipa veidota plašāka – kā nelieli atpūtas stūrīši, kur ir gan soliņi, gan atraktīvas attīstošas spēles bērniem (ideja par tām aizgūta pieredzes braucienā Igaunijā). Tāpat izliktas informatīvas plāksnes ar ezera zivju un putnu attēliem. Tās tapušas sadarbībā ar tepat esošo kempingu "Ezertūre" – atpūtnieki interesējušies, kādas ezerā mīt zivis, kādi putni te ligzdo.
Gan vecajai, gan jaunajai laipai ar ķēdēm pielikti enkuri, citādi stiprā vējā tā sasveroties šķība. Starp jauno un veco pontonu ceļu neliels posms veidots kā grants taka, ņemot vērā ezera krastmalas pārpurvojušos daļu. Te agrāk bijis aizaudzis ar krūmiem, nācies visu iztīrīt, darbu gaitā atrasti veca bruģa fragmenti, jo sensenos laikos te droškās brauca pa ceļu un tālāk pa tiltu uz salu, kur bijis cietoksnis, stāsta pārvaldes vadītājs. Vietā, kur pirms 300 gadiem bijis tilts, 2020. gadā uzlikts pirmais pontonu takas posms. Tagad gan vietējie, gan atbraucēji var aiziet pa pontonu laipu līdz 1,8 ha lielajai salai un apiet tai apkārt, iepazīstoties ar šīs vietas vēsturi, – kopā no peldvietas sanākot 1000 soļu. No viduslaiku cietokšņa, kas sākotnēji bijis klosteris "Marienhaus" (celts 1293. gadā, no tā arī radies senais Viļakas nosaukums Marienhauzena), palikušas vairs tikai drupas, jo nocietinājums ar pili nopostīts Ziemeļu karā. Uz salas ar "Leader" projekta atbalstu izvietots senās pils makets ar savu vēstījumu. Tas veidots tā, lai arī cilvēki ar redzes invaliditāti to varētu aptaustīt un gūt priekšstatu.
Labiekārtojot ezera krastu, promenāde izveidota pie vidusskolas un vēl viena pie tūristu mājiņām, kuras tagad nomā ZS "Kotiņi".
Peldvietas pie pilsētu ezeriem
Daugavpils Lielais Stropu ezers, kur ik gadu plīvo Zilais karogs, vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Te izveidota īpaša pontonu konstrukcija, kas aptver 25 metrus garu atklāto baseinu ar četriem celiņiem, lēkšanas torni un bērnu peldbaseinu, pie kura ierīkots atpūtas laukums ar saulessargiem un atpūtas krēsliem. Pie ezera pieejams bezmaksas pludmales vingrošanas laukums ar āra trenažieriem, volejbola laukums, ģērbtuves, soliņi, stāvvieta un labierīcības, darbojas pludmales kafejnīca. Tāpat ir gājēju promenāde pastaigām, kas apgaismota diennakts tumšajā laikā, un asfaltēts veloceliņš.
Rēzeknē pilsētas centrā izveidots Kovšu ezera parks, kas kļuvis par populāru atpūtas vietu katram dabas un aktīvās atpūtas cienītājam. Parks pēc teritorijas labiekārtošanas sadalīts vairākās zonās. Pludmales zonā ir piknika un ugunskura vietas, soliņi, bērnu rotaļlaukums, kafejnīca ar āra terasi, divi volejbola laukumi, veikborda trase, supdēļu un ūdensbumbu nomas punkts. Promenādes zonā ir laivu piestātnes, gājēju celiņi, āra trenažieru laukums un autostāvvieta. Dabas taka (aptuveni trīs kilometrus gara) ieskauj ezeru – vietām bruģēta, vietām kā koka promenāde.
