Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā ar Krieviju veidoja 2,6% no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma, informēja Ekonomikas ministrijā (EM), komentējot Krievijas valdības lēmumu no 1. jūlija apturēt kustību caur vairākiem dzelzceļa robežšķērsošanas punktiem uz robežas ar Somiju, Igauniju un Latviju.

Reklāma

EM norāda, ka Krievijas lēmuma apturēt kustību caur Kārsavas-Pitalovas dzelzceļa robežšķērsošanas punktu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā vērtējama kā nebūtiska. Šis robežšķērsošanas punkts vairākus gadus nav bijis nozīmīgs Latvijas starptautisko kravu pārvadājumu maršruts, un pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā kravu plūsma pa to ir bijusi neliela.

Ministrijā atzīmēja, ka nav sagaidāma būtiska ietekme uz Latvijas ārējo tirdzniecību.

2025. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju veidoja 2,6% no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Vienlaikus tādu preču aprite ar Krieviju, ko joprojām pieļauj Eiropas Savienības (ES) sankciju režīms, var tikt nodrošināta pa citiem robežšķērsošanas punktiem, tostarp Zilupe-Sebeža dzelzceļa savienojumu un autoceļu robežšķērsošanas punktiem Terehova-Burački un Grebņeva-Ubiļinka.

Savukārt EM uzsver, ka pēdējo gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms starp Latviju un Krieviju ir samazinājies. Starptautisko kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu, ieskaitot tranzītu, ir sarucis no 39,8 miljoniem tonnu 2019. gadā līdz 7,6 miljoniem tonnu 2025. gadā, savukārt dzelzceļa kravu apgrozījums ar Krieviju ir samazinājies par gandrīz 92% — no 25,9 miljoniem tonnu 2019. gadā līdz 2,1 miljonam tonnu 2025. gadā. Attiecīgi dzelzceļa pārvadājumu nozīme kā ekonomiskās ietekmes kanālam uz Latvijas tautsaimniecību jau iepriekšējos gados ir būtiski mazinājusies.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka šim Krievijas lēmumam ir plašāka ģeopolitiska nozīme, jo tas apliecina, ka transporta savienojumi starp Krieviju un ES turpina samazināties. Latvijas transporta nozare vairākus gadus pielāgojas šīm pārmaiņām, arvien vairāk orientējoties uz ES iekšējo tirgu, Ziemeļvalstīm un citiem starptautiskajiem pārvadājumu koridoriem.

EM min, ka ministrijas pozīcija kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma ir bijusi vērsta uz ekonomiskās atkarības no Krievijas mazināšanu. Šajā kontekstā iespējami arī turpmāki ierobežojumi ekonomiskajā sadarbībā, tomēr konkrētus pieņēmumus par tiem patlaban izteikt būtu pāragri. Lai turpinātu mazināt tirdzniecības saites ar Krieviju un Baltkrieviju, uzņēmējiem ir pieejams plašs atbalsta pasākumu klāsts tirgus pārorientācijai un jaunu tirgu apgūšanai.

Krievijas valdības rīkojums paredz no 2026. gada 1. jūlija uz laiku apturēt personu, transporta līdzekļu, preču un kravu pārvietošanos caur dzelzceļa caurlaides punktiem atsevišķos posmos uz Krievijas valsts robežas saskaņā ar uzskaitījumu, kas sniegts pielikumā.

Visvairāk robežšķērsošanas punktu slēgti uz Somijas robežas.

Dzelzceļa satiksme pilnībā apturēta arī caur Pečoru-Pleskavas robežšķērsošanas punktu uz Igaunijas robežas, kā arī caur Pitalovas robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Latviju. Pitalovas robežšķērsošanas punkts atrodas uz Rēzeknes-Kārsavas-Pitalovas dzelzceļa līnijas, kas savieno Latviju ar Krievijas Pleskavas apgabalu.

Turklāt faktiski satiksme apturēta tikai caur Pečoru-Pleskavas un Pitalovas robežšķērsošanas punktiem, jo Krievijas robeža ar Somiju jau iepriekš pilnībā slēgta, pamatojoties uz Helsinku lēmumu.

Robežšķērsošanas punktu slēgšanas iemesli nav norādīti.

Par to paziņot Somijas, Igaunijas un Latvijas valdībām uzdots Krievijas Ārlietu ministrijai.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.