Konklāvs jaunā pāvesta ievēlēšanai sāksies 7. maijā

Vatikānā sestdien pēdējā gaitā tika pavadīts Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kurš mūžībā astoņdesmit astoņu gadu vecumā aizgāja 21. aprīlī. Pirms bērēm trīs dienas Franciska zārks bija novietots Vatikāna Svētā Pētera bazilikā, kur ticīgajiem bija iespēja no mirušā pāvesta atvadīties.

Uzsver vienkāršību

Svētā Pētera bazilikas laukumā, kur sestdien notika bēru mise, bija pulcējušies ap 250 000 sērotāju, kas bija vēlējušies pēdējā gaitā pavadīt Francisku, paziņojis Vatikāns. Vēl ap 150 000 cilvēku bija izvietojušies gar ielu malām sešus kilometrus garajā ceļā no Svētā Pētera bazilikas uz Svētās Marijas Madžori baziliku Romā, kur 266. Romas pāvests tika apglabāts. Sēru misi vadīja kardinālu kolēģijas dekāns Džovanni Batista Re. "Viņš bija tautas pāvests, ar atvērtu sirdi pret ikvienu," mūžībā aizgājušo pāvestu raksturo Re. 

"Viņa misijas vadošais pavediens bija arī pārliecība, ka baznīca ir mājas ikvienam, mājas, kuru durvis vienmēr ir atvērtas," 

uzsvēra kardināls.

Lai izrādītu cieņu aizgājējam, uz bēru ceremoniju bija ieradušies daudzi ārvalstu līderi, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps, bijušais prezidents Džo Baidens, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers un princis Viljams. Ceremoniju apmeklēja arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Uz to bija ieradies arī Argentīnas prezidents Havjers Milejs, kuram ar savu tautieti Francisku ne vienmēr bijušas labākās attiecības. Jāpiebilst, ka Francisks – īstajā vārdā Horhe Mario Bergoljo –, kura pontifikāts ilga 12 gadus, šajā laikā ne reizi savu dzimteni nav apmeklējis, kas daļai argentīniešu radīja vilšanās sajūtu. Franciskam pietuvinātas personas norādījušas, ka pāvests nav gribējis tikt iejaukts Argentīnas iekšpolitiskajos strīdos, vēsta aģentūra "Associated Press". Vairākas citas Latīņamerikas valstis Francisks sava pontifikāta laikā tika apmeklējis.

Pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas Svētā Pētera bazilikā sestdien iespēja apspriesties radās ASV prezidentam Donaldam Trampam (no kreisās) un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.

Foto: ZUMA Press/Scanpix

Francisks pats bija parūpējies, lai viņa bēru ceremonija būtu vienkāršāka, nekā pāvestiem ierasts. Tas atspoguļo arī viņa pieeju pāvesta amatam, kurā argentīniešu garīdznieks pieturējās pie vienkāršības un iestājās par neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Viņš arī ir pirmais pāvests vairāk nekā simt gadu laikā, kas apglabāts ārpus Vatikāna. Par savu kapa vietu viņš izraudzījās Svētās Marijas Madžori baziliku Romā, kur pirms viņa apglabāti septiņi pāvesti, tomēr pēdējos gadsimtos tas nav noticis. "Viņš bija harismātisks pāvests, ļoti cilvēcīgs, laipns, galvenokārt ļoti cilvēcīgs," aģentūrai "Associated Press" pirmo Latīņamerikas pārstāvi un pirmo jezuītu pāvesta amatā raksturoja svētceļnieks no Peru Migels Vaka. Vatikāns pavēstījis, ka Franciska nāves cēlonis bija insults. Jāatgādina, ka šogad Francisks vairāk nekā mēnesi pavadīja slimnīcā, kur viņam tika diagnosticēta pneimonija.

Kardināli svētdien pie pāvesta Franciska kapenēm Svētās Marijas Madžori bazilikā Romā.

Foto: ZUMA Press/Scanpix

Kardināli pulcējas uz konklāvu

Pēc bērēm izsludinātas deviņas dienas ilgas sēras, bet pēc tam kardināli pulcēsies uz konklāvu, kurā jāizraugās Franciska pēctecis. Vatikāns pirmdien pavēstīja, ka konklāvs sāksies 7. maijā. Balsstiesības ir tikai tiem kardināliem, kuri vēl nav sasnieguši 80 gadu vecumu, un no kopā 252 kardināliem jaunā pāvesta vēlēšanās drīkstēs piedalīties 135. No Baltijas valstīm konklāvā balsot drīkstēs tikai Lietuvas kardināls Rolands Makricks. Vatikāns jau tūristiem slēdzis Siksta kapelu, kur notiks balsošana par Franciska pēcteci. Vienas dienas laikā ir iespējamas četras balsošanas kārtas. Kardināli uz papīra lapām uzrakstīs savu izvēli un iemetīs urnā. Pēc tam balsis tiks saskaitītas. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums. Pēc katras kārtas, kurā pāvests netiek ievēlēts, speciālā krāsnī tiek sadedzināti nobalsojušo biļeteni un no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, kas vēsta, ka pāvests nav izraudzīts. Pēc pāvesta ievēlēšanās no Siksta kapelas skursteņa paceļas balti dūmi. Kamēr pāvests nebūs izraudzīts, Siksta kapelas durvis būs aizslēgtas. Kardināliem arī nebūs piekļuves telefoniem, e-pastam un nebūs iespējama arī citu veidu saziņa ar ārpasauli. Jāpiebilst, ka no tiem kardināliem, kas drīkstēs balsot par nākamo katoļu baznīcas galvu, apmēram 80% par kardināliem iecēla tieši pāvests Francisks. Viņš 2013. gadā par pāvestu tika izraudzīts balsošanas piektajā kārtā, kad bija sākusies konklāva otrā diena.