Eiropas un starptautiskajā presē apspriež, vai būtu iespējams, ka Eiropas Savienība un Ķīna apvienojas, lai stātos pretī ASV uzbrukumam ekonomikas jomā. 

Katrā ziņā Ķīna meklē sabiedrotos aktīvi – prezidenta Sji Dzjiņpina pirmā šī gada ārvalstu vizīte bija saistīta ar Āzijas kaimiņu – Vjetnamas, Malaizijas un Kambodžas – apmeklējumu. Visas minētās valstis ir saskārušās ar ļoti augstiem ASV ievedmuitu tarifiem – Ķīnai noteikti 145%, Vjetnamai 46%, Kambodžai 49%, bet Malaizijai – 24% lieli muitas tarifi. Vizītes laikā Ķīnas līderis portretēja sevi kā pretstatu "globālajam protekcionismam un unilaterālismam", skaidri liekot saprast, ka ar to domāta ASV politika. Pretstatā tam Ķīna tika portretēta kā stabila, atklāta un iekļaujoša alternatīva. Turklāt šo pozitīvo tēlu pastiprināja arī dāsni solījumi – Vjetnamai tiek solīta uzlabota dzelzceļu savienojamība ar Ķīnu, Malaizijai infrastruktūras projekti, bet Kambodžai – lielas investīcijas.

Lai gan sabiedrotie tirdzniecības karā ir svarīgi, neviena no minētajām valstīm nespēj nosvērt globālās virves vilkšanas sacensības par labu Ķīnai. Taču pasaules lielākais patēriņa tirgus, Eiropas Savienība, gan to spēj. Turklāt Eiropas Savienībai un Ķīnai ir virkne kopīgu interešu – Zaļais kurss (Ķīna ir gan pasaules lielākais piesārņotājs, gan vienlaikus arī lielākais investors videi draudzīgās alternatīvās), pasaules tirdzniecības normu stabilizēšana, dažādu starptautisko institūciju stabilizēšana, kā arī diversificētu noieta tirgu attīstīšana, lai spētu stāties pretī turpmākajam ASV spiedienam šajā jomā. Tādēļ gan no Pekinas, gan no Briseles, gan citām Eiropas valstu galvaspilsētām izskan mājieni par iespējamo tuvošanos. No Eiropas Komisijas mājvietas pat izskanējis mājiens par stratēģisko tirdzniecības un investīciju attiecību uzlabošanu, tiesa gan, vienlaikus dodot mājienu, ka būtu nepieciešama noteikumu izlīdzināšana abās pusēs.