Darbošanās politikā un varā vispār prasa specifiskas rakstura īpašības. Piemēram, pamatīgu bezkaunību. Amatpersona, kura pēdējoreiz grāmatu rokā turējusi, līdzsvarojot ļodzīga galda kāju, plaši izsakās par kādu slavena rakstnieka aiziešanu mūžībā. Politiķis, kurš regulāri rīkojas pretēji evaņģēliskām vērtībām, svinīgi komentē pāvesta nāvi.

Citus politiķus, protams, šajā ziņā pārspēja Donalds Tramps, kurš par Franciska nāvi izteicās, stāvot starp sievu un kaut kādu personu Lieldienu zaķa tērpā. Cik tālu ir deģenerējusies cilvēce, ja tai neliekas vismaz bezgaumīgi, ja ne zaimojoši runāt par tik nopietnām tēmām kā nelaiķa mūža vērtība un nāve izklaides industrijas tēlu kompānijā. Jāuzsver, ka runa nav tikai par ASV prezidentu – viņa darbiniekiem nekas netraucēja palūgt šo Lieldienu zaķi kaut uz dažām minūtēm pavākties malā.

Savukārt tiem cilvēkiem, kuri nav politiķi, Franciska nāve ir "slavenības" nāve, un atļaušos apgalvot, ka katoļu saimei nepiederošajiem arī ne vairāk.

Es nepiederu katoļu saimei, lai gan man ir labas attiecības ar tās pārstāvjiem (tāpat kā ar luterāņiem, pareizticīgajiem, jūdaistiem un tā tālāk). Tādēļ būtu liekulīgi apgalvot, ka man pāvesta došanās mūžībā ir ļoti svarīgs notikums.