Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome, kas izcēlusies ar aktīvu darbību, plašu sapulču, tikšanos un citu pasākumu rīkošanu, paziņojusi par darbības pārtraukšanu – diezgan pārsteidzošu ziņu saistībā ar notikumiem Latvijas novados šopavasar publicēja avīze "Bauskas Dzīve".
Iemesli darbības pārtraukšanai minēti vairāki. Starp galvenajiem esot komunikācijas problēmas ar pašvaldību, iedzīvotāju zemā aktivitāte, kā arī tas, ka padomei novadā neesot reālas ietekmes un individuālam iedzīvotājam pagastā, biedrībai vai cita veida nevalstiskai organizācijai iespēju kaut ko reālu izdarīt šobrīd esot pat vairāk.
Iedzīvotāju padomes veido un tās darbojas saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. pantu. Šis likums nosaka, ka pašvaldībās var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes –, lai nodrošinātu vietējo kopienu interešu pārstāvību un veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Minētais pants Pašvaldību likumā ir spēkā jau trešo gadu, un tas tika ieviests pēc bijušā prezidenta Egila Levita iniciatīvas. Ideja prezidentam Levitam par zemākā līmeņa iedzīvotāju padomēm radusies tajā laikā, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielajos novados pašvaldībām zuda saikne ar iedzīvotājiem tālākos nostūros. Levits gan bija iecerējis obligātu prasību – ka padomes ir jāveido, bet Saeima noteica, ka tā ir katras pašvaldības brīva izvēle – likumā rakstīts, ka "pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes".
Ar atsaucību un padomju ieviešanu gājis visai raibi. Piemēram, pirmajā gadā pēc likuma pieņemšanas tikai deviņos no 43 novadiem bijusi interese par iedzīvotāju padomju izveidošanu.
Pērnruden apkopotie dati liecināja, ka šī iespēja izmantota 17 pašvaldībās. Taču to, cik šo veidojumu Latvijā ir tagad, patiesībā laikam nezina neviens, jo to uzskaite nav paredzēta.
Divu veidu padomes
Vairāku novadu pašvaldības par iedzīvotāju padomju veidošanu nemaz nelemj, atklāti pasakot, ka nejūt tādu vajadzību – saredzot jau esošo aktivitāšu un iedzīvotāju pārstāvniecības dublēšanu. Piemēram, Madonas novada deputāti lēmuši, ka vēlētas iedzīvotāju padomes neveidos. To vietā esot konsultatīvā padome, jo arī to ļauj Pašvaldību likuma 53. pants.
Konsultatīvās padomes daudzviet Latvijā darbojušās vēl pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas.
Tādās padomēs var iesaistīties visi, kas vēlas, un tās konsultē domi un pagastu pārvaldniekus par iedzīvotāju interesēm. Tāpat novadā darbojoties iedzīvotāju biedrības, un ar to pietiekot. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 53. pantu Konsultatīvās padomes sastāvā var darboties arī pašvaldības domes deputāti, taču Iedzīvotāju padomē (kā nosaka likuma 58. pants) nevar darboties domes deputāti, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks.
Visi madonieši ar to gan nav bijuši mierā. Novada iedzīvotājs Jurģis Ļaudaks platformā "Manabalss.lv" 2023. gada 30. martā iesniedzis aicinājumu nobalsot par to, ka Madonas novada pašvaldībai jāizstrādā noteikumi par iedzīvotāju padomju dibināšanu un to darbību. Viņš uzskata, ka iedzīvotāju padomes ir būtiska lokālās teritorijas demokrātijas sastāvdaļa, taču likumā paredzētajā kārtībā to nav iespējams izveidot, ja pašvaldība neizdod attiecīgus noteikumus. Iesniegtā iniciatīva lielu atsaucību gan nav guvusi, pēc iesniegšanas līdz šim brīdim no 300 nepieciešamajiem parakstiem savākti 117 paraksti.