0.2 °C
Ceturtdien, 24. aprīlī, no plkst. 11 līdz 12.30 P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A1 korpusa vestibilā notiks bezmaksas informatīvs pasākums, veltīts Hormonu dienai, kuru ik gadu atzīmē visā Eiropā.
Pasākuma mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par hormonālo sistēmu, tās darbību un hormonu ietekmi uz veselību. Pasākumā ar īsām prezentācijām uzstāsies slimnīcas Endokrinoloģijas centra speciālisti, kuri pastāstīs, kā atpazīt hormonālos traucējumus, skaidros to ietekmi uz veselību un sniegs praktiskus ieteikumus profilaksei un ikdienas rūpēm par hormonālo līdzsvaru.
Hormoni ir ķīmiskas vielas, ko ražo endokrīnie dziedzeri. Hormoni regulē daudzas organisma funkcijas – no vielmaiņas līdz garastāvoklim un ķermeņa augšanai. Ja hormonālā līdzsvara darbībā rodas traucējumi, tas var izraisīt nopietnus veselības sarežģījumus, tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt pazīmes un konsultēties ar speciālistiem.
Tiks apskatītas šādas tēmas:
- Metabolais sindroms, adipozitāte un insulīna rezistence, endokrinoloģe Kristīne Ducena.
- Vairogdziedzera hormoni, joda un selēna nozīme, endokrinoloģe Dace Seisuma.
- Osteoporoze un kaulu minerālais blīvums, centra virsārste Una Gailiša.
- Vingrojumu nozīme osteoporozes profilaksē, endokrinoloģe Lauma Jaunozola.
- Arteriālā hipertensija un tās saistība ar endokrīnām slimībām, centra vadītāja Kristīne Geldnere.
- Desmit rekomendācijas hormonālās veselības saglabāšanai, endokrinoloģe Nataļja Kapļa.
- Kopsavilkums un svarīgākās atziņas, slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs.
- Prediabēts un cukura diabēta riski, endokrinoloģe Līva Šteina.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
