Krāslavas novadā kā vienā no austrumu pierobežas pašvaldībām, kuras ārējā robeža pēc agrākā Dagdas novada pievienošanas kļuva vēl garāka, ir savas rūpes, kuras pārvarēt bez valsts atbalsta būs grūti. 

Jaunās ģimenes un tie, kuri vēlas atgriezties novadā, lai te veidotu biznesu un būvētu sev māju, domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam (ZZS) vaicājot, cik droši šajā teritorijā ir plānot savu nākotni. Uz to viņam īsti atbildes neesot, jo daudzas lietas pašam nav skaidras. Pierobežas pašvaldības nav saņēmušas skaidru atbildi, kāda ir valsts politika un vai tā vispār ir ieinteresēta, lai te paliktu cilvēki, kas ir katras pašvaldības nodokļu maksātāji, kuru skaits un atalgojuma apmērs nosaka pašvaldību rocību.

Kad pirms četriem gadiem vēlēja pašvaldības, Krievija vēl nebija veikusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Toreiz vēl neviens nevarēja nojaust, cik ilgs būs šis karš, kas lielā mērā mainīs dzīvi Latvijas pierobežā, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Te viensētās cilvēki vairs nevarot justies tik droši kā agrāk, notiekošais atstāja iespaidu arī uz šajā pašvaldībā populāro lauku tūrismu, jo cilvēku interese uzturēties šīs puses viesu mājās mazinās, atzina G. Upenieks. Kad viņš atverot kādu populāru portālu un ierauga fotogaleriju, kur augstākās sabiedrības pārstāvji ir apmeklējuši kādu Rīgas teātru pirmizrādi, tad iedomājoties, ka būtu labi, ja šie ļaudis atbrauktu uz Krāslavas novadu un priekšsēdis varētu viņiem parādīt, kā dzīvo un par ko sapņo cilvēki pierobežā. Jāatgādina, ka vairākus gadus četrās Latgales pierobežas pašvaldībās – arī Krāslavas novadā – izsludināja ārkārtējo situāciju, ņemot vērā Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanas gadījumu lielo skaitu.

Daudz gados jaunu kandidātu