Novembrī Vestendā pirmizrādi svinēs jaunākais Artūra Millera lugas "Visi mani dēli" iestudējums, un tajā piedalīsies Braiens Krenstons un Marianna Džīna Batista, kura pazīstama pēc lomas Maika Lī drāmā "Noslēpumi un meli" (1996), to varēs noskatīties "Wyndham's Theatre" Londonā no 14. novembra līdz 2026. gada 7. februārim. Režisors – Ivo van Hovs.
Amerikāņu dramaturgs Artūrs Millers (1915–2005) atstājis daudzveidīgu literāro mantojumu, kas būtiski ietekmējis ne tikai teātri, bet arī kino. Viņa slavenāko lugu vidū ir "Visi mani dēli" (1947), "Komivojažiera nāve" (1949), "Salemas raganas" (1953), viņš sarakstījis arī scenārijus vairākām filmām, tostarp "Izstumtajiem" (1961, režisors Džons Hjūstons, pēdējā Klārka Geibla un Merilinas Monro – tobrīd viņa bija precējusies ar A. Milleru, kurš filmēšanas laukumā iepazinās ar fotogrāfi Ingu Moratu, kura kļuva par Pulicera prēmiju ieguvušā dramaturga trešo un pēdējo sievu, – filma).
Lugas "Visi mani dēli" darbība risinās pēckara Amerikā un veidota pēc patiesiem notikumiem, kuru centrā ir Džo Kellers ar ģimeni – sievu Keitu un dēlu Krisu. Lai nodrošinātu ģimenes labklājību, Džo pieņēma lēmumu, kas vēlāk radīja traģiskas sekas, un, apstākļiem pamazām noskaidrojoties, tās sāk izjust arī viņa tuvinieki.
Pirmais šīs A. Millera lugas iestudējums notika Brodvejā 1947. gada 29. janvārī, tā režisors bija Elija Kazans, galvenās lomas atveidoja Eds Beglijs, Beta Merila, Artūrs Kenedijs un Karls Maldens. Kā labākā luga tā saņēma amerikāņu teātra augstāko – "Tony" – balvu un jau nākamajā gadā tika ekranizēta ar Edvardu Dž. Robinsonu Džo Kellera tēlā. Luga "Visi mani dēli" iestudēta un ekranizēta vairākkārt, uz skatuves dēļiem galveno lomu atveidojuši arī Džons Litgovs, Deivids Sušē, Bils Pulmens un Treisijs Letts.
1956. gadā dzimušais Braiens Krenstons kopš 80. gadiem strādā gan TV (par lomu seriālā "Pārkāpt robežu" viņš saņēmis sešas "Emmy" balvas), gan kino (nominācija "Oskaram" par lomu filmā "Trambo", 2015), gan teātrī, un par darbu uz skatuves viņš saņēmis sera Lorensa Olivjē vārdā nodēvēto balvu, kā arī divas "Tony" balvas. Iepriekš uz Londonas skatuves viņš stāvēja 2017. gadā, kad piedalījās pēc oskarotās filmas "Tīkls" (1976) motīviem veidotā izrādē, ko Nacionālajā teātrī bija režisējis I. van Hovs.
TV3 24. aprīlī plkst. 23.55, "Atcerēties visu",
Aptauja
Vai esat apsvēris domu, ka vecumdienas būs jāpavada pansionātā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.7 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









